Ejam cauri laikam, kas pārveido mūsu prātu, mūsu attiecības ar prātu, mūsu spējas sadarboties ar to. Šobrīd piedzīvojam laikus, kad viss ir otrādi, ka kalps ir kungs un kungs ir kalps. Arī mūsu prāts, kas ir radīts, lai pakalpotu ir kļuvis par kungu, mūsu esības ierobežotāju, jo vēlas dzīvot dzīves komfortablajā pusē, tāpēc evolūcija nav tā garā, tas šķiet pārāk bīstami, tāpēc labāk iekrampēties vakardienā un cerēt uz brīnumainu nākotni. Bet tikmēr dzīve notiek tikai šajā brīdī, tur, kur prāts nevar būt klātesošs. Kā pamanīt sevi starp vārdiem un koncepcijām, starp ieelpām un izelpām, starp pagātni un nākotni? Tāds ir prāta rēbuss, ko jāspēj atrisināt. Balvā saņemsi mūžību un prātu, kā kalpu uz visu atlikušo mūžu.