Viena no tēmām ar ko strādā cilvēki, uzsākot garīgo ceļu, ir EGO. Tu šajā pārgājienā piedzīvo vairākas fāzes, no tā, ka tev šķiet, ka EGO ir visa ļaunuma sakne, kas ir jāizravē, līdz tam, kad viņš ceļa galā kļūst par tavu draugu.
Vai jūti brīvības smaržu gaisā? Tā ir pieejama un par brīvu. Tā nav nopērkama par naudu. Citiem ir vara pār mums tikai tad, kad esam ar savu nabaga prātu to viņiem piešķīruši.
Paskatoties uz sevi un planētu šodien, jāsaka, ka piedzīvojam nemiera gadsimta kulmināciju, kas ir rezultējies 3. pasaules karā, kurā esam ieraudzījuši patiesos kara izraisītājus gan šajā, gan visos iepriekšējos karos. Tie ir ...
Šobrīd mēs veidojam jaunu stāstu par pasauli. Mēs atstājam veco stāstu un veidojam jaunu stāstu, kur būsim vienoti pārticīgā kopā būšanā, kur ekonomiskās intereses būs sabalansētas ar DABU un tās resursiem, kur nevienam nebūs varas pār otru, kur mēs būsim patiesi brīvi.
Šobrīd izteikti redzam mega plaisu, kas ir izveidojusies starp ievēlēto varu un patieso varu - tautu. Politiķi jau kādu laiku neuzvedas, kā tautas pārstāvji, bet tautas varmākas. Un tā tas notiek visā pasaulē. Citu aktieru ievēlēšana nelīdzēs, ir jāsaprot, ka šī vēlēšanu sistēma ir sevi nokalpojusi un, kopā ar lielo korporāciju lobēto un uzturēto kapitālistisko sistēmu, jāpavada pa smilšu taku.
Cilvēki vairs nav mierā ar paverdzināšanu un arvien demonstratīvāk šo viedokli pauž pasaulē. Pandēmija šajā ziņā ir mūsu sabiedrotais, lai atbrīvotu mūs no vecām un stagnējošām sistēmām, pārstartētu mūs un pasauli jaunai spēlei.
Šajā brīdī Universs skatās uz tevi, kur skaties tu? Viņš gaida to brīdi, kad tu ļausi tam notikt, kad tu atmodīsies no prāta sapņa, kurš iznīcina tevi, apkārtējos, dabu. Kā tu rīkotos esošā situācijā, ja tu zinātu, ka no tevis ir atkarīga Pasaules turpmākā gaita?
Šobrīd cilvēce izskatās, kā saņēmusi nokdaunu, pēc kura centīsies saņemties un attapties. Man ir sajūta, ka šis sitiens, ko saņēmām nebija pēdējais, bet iesildošais. Es gribētu teikt, ka drīz atradīsimies uz drupām tam, kam likumsakarīgi ir jābeidz pastāvēt. Kapitālisms ar visām sistēmām, kas to uztur iet bojā. Mēs dzīvosim pilnīgi savādākā pasaulē un, galvenais, ka mums tā patiks.
Šobrīd visi esam slimi, ārstējami. Mēs, kā cilvēce, nevaram būt vesela, ja ZEME ir slima. Mūsu asinīs rit ZEMES upes. Ja upes ir piesārņotas, tad mūsu asinis nav tīras. Ja planētas plaušas (meži) tiek iznīcinātas, tad cieš arī mūsu plaušas.
Šī brīža ārējās pasaules haoss, neilgtspējīga pieeja atspoguļo cilvēces iekšējo stāvokli. Vidēji mēs līdz šim neesam domājuši par planētas ilgspēju, pastāvēšanu nākotnē. Aiz mums kaut ūdens plūdi. Vidēji vēlējāmies vairāk ņemt, kā dot, baudīt šo dzīvi, izklaidēties, būt barības ķēdes virsotnē citu apkalpoti.
Nākamo laikmetu es sauktu par MEISTARU laikmetu, kur meistarība nebūs apšaubāma, tā staros meistarā, jo cilvēki mīlēs to, ko dara. Meistarība tiks sasniegta, jo mēs atgriezīsimies pie pamatvērtībām. Viena no tādām būs došana. Tas nozīmē, ka mēs arī saņemsim to labāko.
Šobrīd piedzīvojam divu pasauļu sadursmi. Vairs nav runa, ka tās dalītos kontinentos, nācijās, reliģijās, ideoloģijās vai vēja virzienos. Šobrīd cilvēki sadalās divos kvalitatīvi atšķirīgos laukos, kur vienā pusē darbojas destruktīva dinamika, kas turpina atbalstīt līdzšinējo sabiedrisko veidojumu, kurš gandrīz jau ir miris. Otrā pusē darbojas radošuma dinamika, kas alkst un ir gatava būt klāt un sadarboties sabiedriskā veidojumā, kurš šobrīd dzimst.