ManaTaka - VECĀS PASAULES stāsti

PAR SLIEDĒM KURAS JĀNOJAUC

Wed, 28 Jan 2026 07:00:00 +0000

Kādu brīdi gaisā dzirdami saukļi par sliedēm, kuras jānojauc. Kādu laiku domāju, ko par to pateikt? Stulbumu jau nevajag komentēt vai muļķim pierādīt pretējo. Un tad laikajoslā uzpeldēja video pirms 3 gadiem, kur es runāju par sliedēm, kuras jānojauc. Un viss saslēdzās. Tie, kas runā par sliežu nojaukšanu (uz Krieviju) nav muļķi, bet vēstneši. Nekad informāciju vai piedzīvoto nevajag ņemt vērā konkrēti, bet kontekstā, abstrakti, radoši. Cilvēkiem pašiem jāpieņem lēmums, kuras sliedes un uz kurieni. Krievijas virzienu vēstneši ielika tikai kā piemēru, lai pabeigtu teikumu. Atceraties taču laikus, kad ieteica mums visiem kļūt atbildīgiem. Un arī likās, ka muļķi, bet tā bija taisnība. Vēstneši teikumu nobeidza ar vakcīnu, bet katram šis teikums bija jāpabeidz pašam. Tā ir tā lielākā atbildības uzņemšanās.

Vecās sliedes, kas nekalpo, jānojauc. Laiks un tā vēstneši visu saka priekšā, bet ne tieši.

SPIEDIENS KĀ PLĀNDĒMIJĀ

Thu, 06 Nov 2025 20:51:00 +0000

Vai pēdējās dienās notiekošais tev kaut ko atgādina? No šīs krāsainās revolūcijas organizatoru puses tiek radīta sajūta, ka visa Latvija sadodas rokās šajā vājprātā. Visas kameras un mikrofoni ir ieslēgti un pagriezti vienā virzienā, šķiet, ka naudas atkal ir vairāk kā nekad. Atkal iesaistīti kultūras un sabiedrībā zināmi cilvēki, lai noteiktu kārtējo pareizo nostāju notiekošajam. Gluži kā atmodā un visās pārējās reizēs, kad cilvēki ir izgājuši ielās, taču tie vienmēr ir bijuši no augšas organizēti un apmaksāti pasākumi. Pēc šīs masīvās kampaņas, šķiet, ka vairs nevarēsi runāt par šo tēmu, ja nebūsi nostājies “pareizajā” pusē, pieliekot kārtējo, ne savu karogu. Tās visas ir tehnoloģijas, sabiedrības šķelšana arī ir apzināta. Tas ir pamats, lai turpinātu iesākto kursu uz totālu degradāciju un iznīcību.

Bet ir cilvēki ar dabīgo imunitāti, kas vairs nav maldināmi, kas ir aptvēruši, kur mēs esam un kas mēs esam. Mēs ļausim “ticīgajiem” nonākt katarsē neiesaistoties. Nevajag kaut ko sludināt, pierādīt un stāvēt ceļā tiem, kas virzās uz kraujas malu, jo paraus līdzi. Vienkārši jāpaiet malā, enerģiju un uzmanību veltot savai dzīvei, savai ģimenei, savām saimniecībām. Varam arī vienoties ar pārējiem malā stāvētājiem par citu vektoru un sākt to īstenot.

Kas izraisa karus?

Mon, 09 Oct 2023 19:01:00 +0000

Ik pa laikam pieķeru sevi sava veida naivumā, pārlieku lielā optimismā vai nepacietībā. Piemēram, par to, ka izstājoties no izglītības sistēmas, mums kāds sekos, lai mēs kopā varētu vērst par labu to, ko sauc par izglītību mūsu bērniem, kas varētu sekmēt draudzīgāku turpmāku sadzīvošanu uz zemes starp dažādiem cilvēkiem. Tam, kas notiek skolās ar izglītību, tam, kādas vērtības skolas pārstāv, joprojām ir liels atbalsts sabiedrībā. Cik daudzi no vecākiem NEgribētu, lai bērns iegūtu zelta medaļas, būtu labākais tur un tur, izceltos uz pārējā fona? Šī konkurences un cīņas paradigma līdz ar to ir dzīvotspējīga, neskatoties uz to, ka visi sākam saprast, ka sadarbība mūsdienu pasaulē ir kļuvusi nozīmīgāka par konkurenci, tā ir kļuvusi par izdzīvošanas stratēģiju gan uzņēmumiem, gan valstīm, gan cilvēkiem. Izglītības koncepcijās, vīzijās ir labi sarakstīts par sadarbību, bet skolās, kā viens turpina sacensties ar otru, klase pret klasi, skola pret skolu, nācija pret nāciju, tā sāncensība, karošana turpinās. Šī tiekšanās pēc uzvaras, izredzētības, apbrīnas, varas, slavas un bagātības arī ir pamats tam, ko šobrīd sākam katrs izjust uz savas ādas. Cīņa par resursiem, ietekmi, varu tik ļoti ir saasinājusies, ka kari ir kļuvuši par ikdienu. Vai jūs būtu gatavi vairs nesacensties par pirmajām vietām, lai ieguvēji būtu visi? Vai jūs būtu gatavi atteikties no uzvarētāja lauriem sev un bērniem, lai nebūtu vairs zaudētāju?

Ko simbolizē melnsvārči un baltsvārči?

Fri, 08 Sep 2023 18:43:00 +0000

Dabā viss ir dzīvs un klātesošs, dabā saspēle notiek “dzīvajā”, tā ir dzīvā pasaule. Cilvēks, kaut arī dabas un dzīvā sastāvdaļa, dzīvi pavada prātā, kaut kur starp pagātni un nākotni, bet ne šeit un tagad, “dzīvajā”. Lai cilvēku novirzītu no dzīvā, klātesošā, dievišķā, sistēmā ir radītas nedzīvas nozares, iestādes un to sludinātāji. Baltsvārči ir tie, kas konvencionālās iestādēs sagaida šajā pasaulē ienākošas dzīvas būtnes un ienes tos lietu, nedzīvos reģistros. Viņiem sava loma arī plānoto pandēmiju eskalēšanā un miroņu pavairošanā. Bet visvairāk mirušo garu uztur melnsvārči, tie, kas atbild par nedzīviem cilvēkiem. Mirušā izglītībā tādus valkā augstāko skolu procesu vadītāji un šo iestāžu absolventi, tiesās melnos svārkus uzvelk tie, kas spriež par nedzīvos reģistros ierakstītiem cilvēkiem (personām, juridiskām fikcijām, nedzīvām lietām), baznīcās tādus valkā ganāmpulka pieskatītāji, mirušo valstības promotētāji. Viņi simboliski ir arī tie, kas pieliek treknu punktu šim nedzīvam stāstam. Akla uzticēšanās zinātnes, izglītības, medicīnas un citām sistēmām neļauj mums piedzīvot dzīvu un atvērtu dzīvi klātesamībā un ir novedusi cilvēci līdz kraujas malai.

Vesela laikmeta beigas

Tue, 15 Aug 2023 08:31:00 +0000

Piedzīvojam vesela laikmeta beigas. Laikmets turpināsies, kamēr priekšgalā atradīsies karalis. Mēs to jūtam, tāpēc mēģinām atrast un nomest šo karali ārējā pasaulē. Latvijā arī viens tāds ir atrasts un liela daļa sit plaukstas, jo karaļa gāšana muļķiem vieš cerības par laikmeta beigām. Un pie sevis tik skaita mantru: “Es gan tāds neesmu, es gan tāds neesmu.”

Karaļa tronī sēž katrs no mums, mēs esam šis karalis, svarīgāks par pārējiem. Karalis ir mūsu vēlme kļūt gudrākam, skaistākam, bagātākam, slavenākam par pārējiem. Šī vēlme pakāpties uz citiem arī ir šī laikmeta spožums un posts, kas pakāpeniski atkāpjas. Laikmeta beigu agonijas ilgums būs atkarīgas no katra mums, cik ilgi ļausim šim karalim dzīvot mūsos. Kad karalis mūsos būs miris, tādus vairs nepiedzīvosim arī ārējā pasaulē. Tās būs vesela laikmeta beigas.

Sekta

Tue, 14 Feb 2023 07:44:00 +0000

Kad aizgāju no sektas LATVIJAS REPUBLIKA, cilvēki domāja, ka esmu aizgājis uz citu sektu. Kad redzēja, ka daudz rakstu un uzstājos, tad domāja, ka to sektu vadu. Patiesībā jau viss šai pasaulē ir balstīts ticībā. Mēs nezinām, esam aizmirsuši, kas mēs esam, bet ticam visam, ko mums stāsta skolotāji, mediji, politiķi un citi aktieri. Kādreiz mūs iemācīja ticēt reliģijai un pāvestiem, kādu laiku jau ticam naudas vērtībai, kaut segums tai nav, pēdējos gados mūs intensīvi spiež ticēt zinātnei. Kā redzam, arī valstis ir vien ticības jautājums, jo dokumentālu apliecinājumu tam, ka tās ir dibinājuši šīs zemes pamatiedzīvotāji, nav. Ja valsts ir ticības jautājums, tad es ticu cilvēku, ģimeņu un dzimtu dibinātai valstij, par ko mēs tuvākā laikā varam vienoties.

Uz ceļiem

Thu, 09 Feb 2023 08:28:00 +0000

Ik pa laiku izsalkušajiem tiek pamests kāds kauls, kuru skrubināt. Pēdējais kauls par kukaiņiem. Kamēr cilvēki neaptvers visu notiekošā kontekstu un vienotību, tikmēr kaulu skrubināšana būs pamatēdiens. Kukaiņiem būs sava vieta turpmākajā, ja atļausim turpināties vergturībai. Ko tad dzīvi palikušie vergi ēdīs, kad viss būs izputināts?

Visi pēdējo gadu notikumi ir likumsakarīgi ķēdes posmi, kas nav atraujami viens no otra. Plāndēmija, karš, lēmumi par kukaiņiem un digitālo naudu ir viena liela notikuma detaļas, kas tiek vienoti pārvaldīti un virzīti. Likumsakarīgi ir jāiznīcina viss, kas balstīja veco vergturības iekārtu un traucē ieviest jauno. Ir jāiznīcina uzņēmumi, nozares, ieņēmumu iespējas, viss, kas ļauj cilvēkiem būt mazāk atkarīgiem. Ir jānospiež visi uz ceļiem, lai tie būtu gatavi pielūgt jauno vergrurības iekārtu un kukaiņu reliģiju.

Arī tās saucamās pseidovalstis ir šī milzīgā projekta likumsakarīga sastāvdaļa. Kad tās labi iekļāvās vecajā vergturības sistēmā, tad tās dibināja, šajā brīdī, kad tas kļūst mazsvarīgas un pat traucējošas globālai pārvaldībai, tās tā vai savādāk beigs pastāvēt.

Ko darīsim mēs cilvēki to visu redzot un aptverot? Vai kritīsim ceļos?

Plašāks vēstījums par šo šeit:

Noziedzniekus rada pati valsts

Sat, 22 Oct 2022 21:01:00 +0000

Sistēmai ir izdevīgi, ka ir noziedznieki. Bailes ir pamats tam, lai varētu pastāvēt egosistēma. Bez bailēm tā vienkārši sagrūtu. Var uztaisīt brīnišķīgas skolas, kas neradītu vairs noziedzniekus. Amerikā bija pētījums, kur ieslodzīto kartotēkā neatrada nevienu mūziķi. Tas nozīmē, ka mūzikas instrumenta apgūšanai ir sociāla loma, lai nebūtu vairs jāgrūž miljardi aizsardzībā, cietumos. Šādas izglītības programmas izmaksātu daudz mazāk, kā cietumu būvniecība. Bet egosistēmai tas nav izdevīgi, jo tad nebūs ar ko baidīt.

Var radīt brīnišķīgus izgudrojumus cilvēkiem, bet zinātni neattīsta, mērdē, jo tad beigtos bailes par to, ka ir jāizdzīvo. Dēls dalījās savās pārdomās par alternatīvo enerģiju, ka varētu uzstādīt zibeņu uztvērējus. Tā ir milzīga jauda, ko varētu savākt, tik zinātniekiem būtu jāizgudro kā to transformēt un saglabāt. Vai tas nebūtu pa spēkam pasaules zinātnieku apvienībai? Ar šādiem praktiskiem jautājumiem būtu jānodarbojās zinātniekiem un zinātnei, lai labums no tā būtu visai cilvēcei un Zemei. Ja būtu bezmaksas enerģija, tad eksistenciāli jautājumi vairs nebūtu dienas kārtībā, pamatbailes pazustu. Taču tas egosistēmai, patērētāju ideoloģijai un egregoram nebūtu izdevīgi, jo neko vairs nevarētu pārdot un patērēt. Tās būtu egosistēmas beigas, jo nozombētie patērētāji atgrieztos savās ģimenēs un sētā, pavadītu laiku ar saviem bērniem, dzimtu, audzētu dzīvu un veselīgu pārtiku cauru gadu, atgrieztos priekā un pārticībā.

Kurš vainīgs?

Sat, 27 Aug 2022 05:55:00 +0000

Vainas apziņas iesēšana bija viens no audzināšanas instrumentiem caur kuru uzauga vairākas paaudzes. Šī programma un bacilis joprojām ir dzīvs gandrīz ikvienā no mums, kā arī mēs to turpinām izplatīt saviem bērniem. Ja kaut kas ir noticis ne tā, vainu esam iemācījušies meklēt ārpus sevis. Zināmā mērā, citu vainošana ir bijusi viena no izdzīvošanas stratēģijām, vieglākām pieejām, kas ļauj neuzņemties atbildību, vienmēr atrodot kādu malējo, kas vainīgs. Bet cik ilgi sevi mānīsim, cik ilgi vainosim politiķus vai jebkurus citus tur ārā?

Vainas sajūta var būt izveidojusies jau tik liela, ka vainojam visā sevi, bet tā norāda uz brieduma trūkumu, neizpratni par to, kas esi, kur esi. Pasaule ir caurausta ar mūžību un mīlestību, kur mēs visi satiekamies, lai to piedzīvotu. Mēs viens otram esam labākie spoguļi un skolotāji, kas spēj izgaismot to, kas paslēpts no paša acīm. Ja es kādu vai sevi gribu vainot, tad vainas sajūta manī vēl gruzd. Ja es kādu gribu vēl pārveidot, tad kaut ko vēl sevī nespēju pieņemt, integrēt. Brīnišķīga pasaule kurā mācīties, mācīties uzņemties atbildību par sevi un caur to arī par pasauli.

Sodi, kas veicina karus

Fri, 05 Aug 2022 19:56:00 +0000

Dzīvojam mēs laikos, kad cilvēkus joprojām audzina ar vainas un baiļu sajūtu. Cilvēkus dresē un paklausīgus dara caur sodiem. Pēdējos 2 gadus bijām liecinieki tam, ka cilvēcīgums noslīka zem bailēm tikt sodītiem. Tā visi ierēdņi, amatpersonas, uzņēmēji, vadītāji, darbinieki attaisnoja savu genocīdu ar to, ka viņus varētu sodīt augstāki priekšnieki, tāpēc tas viņuprāt bija attaisnojums viņu prasībām pret pārējiem.

Tādā sistēmā izaug cilvēki, kas pārstāj domāt, jo uztrenēti kā Pavlova suns, pilni ar refleksiem par pareizi un nepareizi, pilni ar bailēm kļūdīties. Arī izglītības sistēma strādā uz to, lai bailes par kļūdām pastiprinātos. Tā nu visi plāndēmijas posmi varēja realizēties tikai pateicoties izdresētiem pilsoņiem. Tādi ir gatavi paklausīt arī pavēlēm iznīcināt citus.

Plāndēmija turpinās, ir iestājusies aktīvā kara fāze un pilsoņi tiek aicināti stāties iznīcības rindās. Tā nu gaļa tiek sagatavota pļaujas laikam kaujas laukā.