Vergturība de jure
Līdz šim karam tikai retais aptvēra, ka patiesībā dzīvojam vergturības sabiedrībā, kur mesli jāmakslā lielāki kā nekad iepriekš. Vergturība bija faktiska, demokrātija fiktīva. Tagad cilvēki var pilnā mērā izbaudīt to, ka vergturi uzskata jūs par savu preci, jo, daudzās vietās, lai tur iekļūtu, jums ir sevi jānoskanē kā prece. Redzam, ka tiesību vairs nav, tikai pienākumi. Ķermenis vairs nepieder jums, no darba var atlaist, ar uzņēmējdarbību vairs nevar nodarboties, cilvēki tiek izolēti, drīz tiks arī ieslodzīti, jūsu gēni var tikt izmainīti. Tad arī vergturība iestāsies de jure.
Vergturi un vergturība var pastāvēt, ja ir cilvēki, kas ir gatavi tēlot vergus, pakļauties, samierināties, upurēties. Šī sistēma ilgu laiku ir gatavojusi šādas personāžus, kam šķiet, ka viņi iederās tikai šādā sistēmā. Tas tika panākts caur izglītības sistēmu, kas nokauj radošumu un iniciatīvu, caur spēles noteikumiem, kur visiem jābūt vienādiem, caur patērētāju un naudas ideoloģiju. Tevi paverdzina, jo tev nav skaidrības par to, kas esi. Sistēma ir ievietojusi tevi būrī, iedevusi vergu kodu un piespiedusi tev visur ar viņu pārvietoties. Pseidoīpašumus iegūsti ar savu verga pasi, darbā stājies ar savu verga pasi.
Attopies, viss, ko esi sakrājis, vergojot sistēmai, nepieder tev, bet tavas pases izdevējam un tā nav valsts, bet tā ir firma, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, SIA, uzņēmējs. Persona un pase ir tava izkārtne šai firmai, tava piekrišana būt par šīs korporācijas īpašumu, piekrišana slēptai vergturībai, bet tu neesi persona un pase. Tu esi cilvēks, kas var būt brīvs no visām savām atkarībām un pieķeršanām. Tikai vajag lielāku skaidrību un apzinātību.