Vainu meklējošie muļķi
Vainas apziņa ir bijis audzināšanas instruments vairākām paaudzēm. Šī pieeja joprojām ir dzīva gan ģimenēs, gan sabiedrībā kopumā. Arī pseidovaldība to izmanto savā ikdienas komunikācijā, lai noveltu atbildību no sevis, sevis padarītā vai nedarītā. Arī šī brīža notikumi skaidri parāda šo taktiku darbībā, tiek vainoti tādi cilvēki, kam ar šo afēru ir vismazākā saistība, tādi, kas ir atteikušies piedalīties šajā izrādē un eksperimentā.
Kādu vainot ir liela muļķība, tā tikai parāda tavu aprobežotību, neizpratni par pasaules dievišķo kārtību. Tas norāda uz tavu gļēvulību, nespēju uzņemties atbildību, nespēju redzēt lietas tādas, kādas tās ir. Tu nevari piedzīvot to, kas tev nav jāpiedzīvo un tu nevari nepiedzīvot to, kas ir jāpiedzīvo.
Viss šis karš, kas norisinās mūsu prātos, ir mūsu programmas, kas pašus mūs vien iznīcina. Tās ir patērēšanas programmas, kas apēd visu, kas pagadās ceļā. Šī apetīte ir neremdināma, tā notiesā visu, ko var dabūt.
Viss šajā dzīvē ir tavs spogulis un skolotājs vienlaicīgi. Vainas apziņas programma tev arī ko māca. Kad esi to apguvis, tad saproti, ka visa cēlonis un sekas visam ko piedzīvo, esi tikai tu pats. Kad to izproti, tad nemeklē vairs vainīgos, bet uzņemies par visu atbildību. Vainas programma ir atinstalēta.