Kredīti, kas mainīja pasauli
Bija laiki, kad bijām saimnieki savā sētā un zemē. Mēs dzīvojām, plānojām, paveicām un pārtikām. Mēs izdīgām, plaukām un ziedējām. Mēs bijām pašpietiekoši, mēs augām un kļuvām bagāti. Ar savu pieredzi, ar prasmēm, ko apguvām, ar cilvēkiem, ar ko kopā dzīvojām un radījām. Mēs bijām savas realitātes veidotāji un piedzīvotāji.
Tad parādījās nauda un iespēja viņu aizņemties. Mēs tikām pieradināti dzīvot pāri saviem līdzekļiem un vajadzībām. Mēs kļuvām vergi savām iegribām un iekārēm. Mums arvien vairāk vajadzēja sacensties par visādiem tituliem, nemitīgi sevi kādam pierādīt. Tas radīja mūsos spriedzi un nespēju aptvert, kur un kāpēc skrienam, kāpēc gribam iegūt to, ko neesam vēl nopelnījuši. Ne tikai cilvēki bija izsalkuši, arī “valstis” kļuva par pārādniekiem un nespējniekiem to visu atdot.
Šobrīd ir laiks, kad jānomaksā visi parādi. Cilvēki un valstis ļaujas šim karam, jo kredīti vēl nav atdoti, vēl ir bailes atlaist to, kā laiks ir pagājis. Vēl cilvēki kādu laiku stieps šo krustu, bet plāns ir viens - jūsu personīgais bankrots un piedāvājums to visu norakstīt par viena nieka vakcīnu apmaiņā pret jaunu kredīta līniju. Ko teiksi, cilvēk, vai pārdosi savu laiku un telpu jauniem kredītiem?