Kam pienākas, tie paliek ar sistēmu
Cilvēki vēl atceras aicinājumu doties pie galda, kas lūzt no rasola un citiem labumiem. Viss par brīvu un viss tik garšīgs. Viena vakcīna garšīgāka par otru. Tie, kam ir sajūta, ka viņiem pienākas, tie nav gatavi celties no šī galda un atteikties no visiem sistēmas gardumiem. Tiem tad ir jāpaliek ar sistēmu uz mūžīgiem laikiem, arī sistēmai grimstot bezdibenī. Šis apskāviens tad būs galīgs un mīlestība līdz nāvei.
Savukārt tie, kam šie salātiņi šķebina un nevieš uzticību, ceļas no pārpilniem galdiem, kuri uzklāti ar naudu, kas ir tik daudz, kā nekad un, pārsteidzot klātesošos, kam pilnas mutes jau piebāztas, dodas prom. Katram savi plāni, kā noturēties, kāds sāks audzēt pārtiku pats, kāds mainīsies, kāds vēl izdomās veidus kā pāri tikt. Šie cilvēki vairs nedomā, ka viņiem pienākas, viņi ir gatavi uzņemties atbildību par sevi un ģimeni.