(BEZ)IZEJA
Lai mēs izkļūtu no bezizejas, mums ir jāierauga savs egoisms. Lai mēs viņu transformētu, mums ir nepieciešama šķīstīšana. Un šis laiks ir pienācis. Mēs pieredzēsim to, ka mēs neesam pasaules naba un nav visam jāgriežās ap mums. Mēs sapratīsim, ka mēs nevaram pastāvēt viens bez otra, bez dabas, ko mēs esam jau gandrīz piebeiguši. Daži zinātnieki norāda, ka, turpinot tādu saimniekošanu, mums ir atlikušas 60 ražas. Ūdens sāk trūkt, ēdiens ir saindēts, mūsu attiecības ir saindētas un mēs esam tik aizmiguši, ka mēs to vienkārši nepamanām. Jorpojām gribam strauji traukties uz priekšu, iekarot pasaules, kosmosu un būt uz goda pjedestāla visur, kur tas ir iespējams.
Vērojot inerci, šķiet, ka esam bezizejā. Tas ir tad, ja veries ārpasaulē, skaties ziņas un ļaujies varas izraisītai panikai. Bet pavērs skatu sevī, tur ir miers. Tas tur vienmēr ir bijis. Un atceries, ka tavas izvēles veido pasauli. Atbalstīsi ego sistēmas, stirpināsi savu ego un strupceļa perspektīvu. Atbalstīsi veselīgu augšanu un dabīgu dzīvošanu dabā, veidosies izeja un jauna perspektīva. Kur dosies?