Augšana
Mūsu augšana un attīstība ir bezgalīga. Mēs to varam skatīt īsākā vai garākā laika griezumā. Vissaprotamāk mēs to pieredzam vienas dzīves kontekstā visos līmeņos – fiziskā, psiholoģiskā, mentālā, garīgā.
Fiziskajā līmenī visuzskatāmāk to piedzīvojam bērnībā, kad mums jāmaina drēbes un apavi katru gadu. Jebkura augšana ir saistīta ar sāpēm, gan augot ķermeņa daļām, gan gūstot punus dažādos veidos, arī psiholoģiski, mentāli un garīgi. Mēs apgūstam un iepazīstam arī to pasaules daļu, kas nav saskatāma, bet sajūtāma. Rīks, kas attīstas visu mūsu mūžu, ir smadzenes.
Mūsu augšana palēlinās, ja mēs piedzīvojam dzīvi izdzīvošanas režīmā, tad mēs ieejam algoritmos, kas sabiedriskās sistēmās ir pārpilnībā. Tie ieved tevi atkārtošanas cilpās, kurās tu atdod savu atbildību citiem, bet zaudē savu brīvību un iespēju piedzīvot dzīvi radošumā un radīšanā. Darba dienas, darba laiks, no algas līdz algai ir dažas no tādām cilpām, kurā atrodas lielākā daļa cilvēku.
Šobrīd cilvēki sāk izjust nemieru un diskomfortu,
jo sabiedriskās kurpes sāk spiest. Cilvēki ir izauguši un vairs nav mierā ar
manipulatīviem algoritiem un arvien pieaugošu brīvības ierobežošanu. Mēs sākam
lūkoties pēc jauna sabiedrības un katra cilvēka augšanas modeļa.