DISNEJLENDA
Mums patīk izklaidēties, aiziet no ikdienas rūpēm un pelēkuma, ko piedzīvojam dzīves ceļā “darbs - mājas - darbs”. Šajās attiecībās nav nekas īpašs, tāpēc vēlamies dzīvi izrotāt, ienesot tajā krāsas.
Tieksme pēc krāsām mums parādijās bērnībā, jo bijām krāsainu mantu ieskauti. Patiesībā, mēs gribējām rotaļāties ar ko dabīgāku, kādu neregulāras formas pagali vai virtuves priekšmetu, bet, ja nav, tad nav. Pieņēmām šo krāsaino plastmasu pasauli un, ļāvāmies tai arvien vairāk. Mūs veda uz atrakciju parkiem, kaut patiesībā vēlējāmies tikai kāpt kokos, izspēlējot tajos dažādas pasaules. Bet vecāki, baidoties no skrambiņām, mums aizliedza to darīt. Drošāk viņiem likās aizbraukt uz izklaides parkiem, arī zooparku, jo meži tak' pilni ar ērcēm.
Ar laiku arī mūs pārņēma pieaugušo bailes par pasauli, kurā ieradāmies drosmīgi un laimīgi. Mēs sākām nodrošināties, atdalīt sevi no citiem, jo vecāku un skolu iespaidā noticējām, ka nevaram apkārtējai pasaulei uzticēties. Tā mēs apaugām ar kārtām, lomām un arvien vairāk nonācām izolācijā no sevis. Vienīgais prieciņš - reizi vai divas gadā aizbraukt atvaļinājumā tā patālāk un aizmirsties. Par laimi, ir vēl arī ikdienas izklaides, kas attālina mūsu bēdas, mūsu satikšanos ar sevi.