LOMU bibliotēka
Viss, ko mēs domājam par sevi ir ilūzija, kas patiesībā nepastāv. Mēs savām lomām esam iedevuši mākslīgu dzīvību un pastāvēšanu, barojot tās ar savu enerģiju un ticību, ka tās pastāv. Mūsos kaut kad tika iestādīts iluzorais stādiņš, kas izauga par mūsu lomu. Iestādītais stādiņš attīstijās un izauga par lielu koku ar dziļu sakņu sistēmu. Vienā brīdī skatoties uz šo koku vai mežu, mēs noticam, ka mēs tas esam. Mēs šīs lomas pieņēmām par savējām un pārstājām ar tām spēlēties, rotaļāties. Noticējām, ka tās mēs esam. Šo procesu varētu ilustrēt arī tā, ka mēs esam koks ar daudziem zariem un visas dzīves laikā mēs piesienam pie sevis daudzus iluzoros LOMU balonus.
Kā šīs lomas kļūst par mums pašiem? Ja mums vislaik pilinātu uz galvas ūdens pilienus, tad vienā brīdī mēs sajuktu prātā. Identiski notiek ar mūsu lomām. Kaut kāda situācija atkārtojās, cilvēki mūs ierauga noteiktā gaismā un stereotipiski piešķir mums izkārtni, ka mēs esam tādi. Tā bija tikai tāda mirkļa sajūta, mirkļa mākonis, kurā mēs bijām ietērpušies. Bet pārējiem "prātīgiem" cilvēkiem skatoties uz šo bija skaidrs, kas es esmu un nākamajā dienā satiekoties ar mani, skatiens jau bija šablonisks. Uz mani skatījās ar vakardienas skatu, bet šodien es jau vairs neesmu tajā sajūtā, tajā mākoņu ietērpā. Šodien mani noteikti ir apciemojis cits mākonis, vējš vakardienas mākoņus izgaiņāja un atpūta man rotaļām citu mākoni.
Ja es noticu tiem pārējiem, kas man saka: “Nē, tu esi tās dienas mākonis un tāds arī paliksi. Tu nevari būt kaut kas cits”, tad es esmu paņēmis šo lomu balonu no LOMU BIBLIOTĒKAS un piesējis to kaut kur pie sevis. Es esmu adoptējis šo balonu, šo izkārtni par to, kā stereotipiski mani pazīst citi. Un šāda sabiedriskā spiediena rezultātā mēs kļūstam par tiem, kas mēs neesam.
Izaugdami lielāki, mēs vienā brīdī vēlamies saprast, kas tad mēs esam - vai koks, vai baloni vai kaut kas, kas bija vēl pirms koka. Mēs varam atcerēties, kas mēs esam, bet tad mums stāv priekšā darbiņš ar sevi. Pirmkārt, mums vajadzētu tos LOMU balonus ieraudzīt un atpazīt, otrkārt, mums būtu jāatceras, kur mēs tos balonus piesējām, treškārt, mums tie ir jāatraisa un jāpalaiž vējā, lai tie atgrieztos tur, kur tika paņemti - LOMU bibliotēkā.