ManaTaka - Pēdējais karš par BRĪVĪBU

VAI LATVIJĀ SĀKS ĶERT UZ IELAS BĒRNUS?

Tue, 27 Jan 2026 20:33:00 +0000

Latvijā ir lemts grozīt (vēl nav izsludināts) izglītības likumu, kas ierobežos iespēju iegūt izglītību tālmācības formā sākumskolā. Paredzēti izņēmumi, taču šos izņēmumus kontrolēs pašvaldības komisijas, kas būs ieinteresētas audzēkņu skaitā klātienes mācībās. Nekas personisks, tikai bizness. Vai Latvijā tiks ieviests ТЦК, kur, atšķirībā no brutālas vīriešu ķeršanas uz ielas, tiks medīti bērni un vecāki, lai iesprostotu tos skolas sienās? Skolas, tāpat kā kari, lielā mērā ir gaļasmašīna, kur tiek samalti katra sapņi, radošums, autentiskums, padarot apmācāmos par ticīgiem un izpildošiem tam imperatīvam, kas nu katrā valstī un globāli ir noteikts.

Uz tālmācību masveidā sāka pāriet kara histērijas (vīrusa genocīda) pirmā cēliena laikā, kad tika iebiedēti un mutēti bērni skolās, kad tika veicināta histērija un totāla pakļaušanās jaunajai pasaules gaidāmajai kārtībai. Tad arī maskas krita un tie, kas to redzēja, pagāja malā no tiem, kas to neredzēja vai ieviesa. Izveidojās milzīga plaisa, kas tikai pastiprinājās kara histērijas otrajā cēlienā. Atmutētie cilvēki vairs nav vadāmi, viņus vairs nevar ietekmēt ar lētu propagandu, viņi vairs nav atgriežami ierastajā kārtībā. Neviens likums vai rīkojums to vairs nespēs. Tas, ko mēs pieredzam aizlieguma formā, ir varas agonija kaut ko vēl kontrolēt un vadīt. Bet Airbaltic lidmašīnas jau ir gatavībā šos genocīda ieviesējus aizvest tālu prom no Latvijas.

Mobilizācija pirms mobilizācijas

Wed, 12 Nov 2025 08:05:00 +0000

Sabiedrībā aktualizējās jautājumi par vīrišķību un sievišķību, atklātās sarunās ar vīriem nonākam pie slēdziena, ka patiesībā mēs daudz ko vēl nezinām par vīrišķības kodolu, aptveram, ka tas ir jāatgūst. SIF sponsorētajos medijos tiek mālēts par to, ka vīriešiem un sievietēm jābūt gataviem mobilizēties, lai it kā aizstāvētu esošo koloniālo pārvaldību un varu, degradētās vērtības, kur ir vairāk par 2 dzimumiem, abnormālo korupciju, iztukšoto, apzagto un okupēto zemi Latviju. Vīri un sievas tiek aicināti nolikt par to visu galvas, tiek gatavoti vispārīgai mobilizācijai. Jāatgādina, ka kari ir globālās pārvaldības viens no instrumentiem, kas tiek izmantots dažādu zemju un cilvēku paverdzināšanai savās biznesa interesēs. Atklātais karš ir pati pēdējā stadija, kad pirmie hibrīdkara etapi, tādi kā ekonomiskais, informatīvais, kultūras, bioķimiskais, jau ir realizēti. Tie visi jau ir notikuši un zaudēti, zeme, meži, ūdeņi un cilvēki jau ir pārdoti un tas nav stāsts tikai par Latviju.

Man ir sajūta, ka pirms aicinājuma no malas par mobilizāciju, mums vīriem, vīriešiem ir jāveic sava iekšējā un savstarpējā mobilizācija, lai kalibrētos vīrišķībā, tajā, kas mūsu sajūtās ir aizstāvēt sevi, savu ģimeni, savas vērtības, savu sētu un zemi. Kas ir tās vīrišķības kvalitātes, kas var ļaut atbrīvot šo zemi no kangaru tīkla, nodevējiem un pārdevējiem? Kas ir tās darbības, kas rod iespēju piekļūt gara spēkam, ko nevar pārspēt neviens kara spēks? Kur ir tie vīri, ar kuriem ir iespējams to visu pieredzēt? Ja spēsim rast atbildes, gūt spēku un gudrību, tad būsim mobilizēti pirms mobilizācijas un lielā mērā paši pieņemsim lēmumus par labu savai ģimenei un tēvu zemei.

Apakšas vairs negrib, augšas vairs nevar

Fri, 24 Jan 2025 09:21:00 +0000

Šis teiciens raksturo brīdi pirms lielām pārmaiņām. Sarunas un vienošanās vairs nav iespējamas. Intensitāte ar kādu to novērojam kļūst fenomenāla. Gandrīz vai katru dienu apliecinājums impotencei un arogancei. Kaut kādā ziņā potences trūkums ir aplipinājis visus, jo apakšas bez negribēšanas arī vairs nevar un augšas vairs negrib. Varas tēlotāji ir samulsuši, jo ir nozākājuši un sadedzinājuši tiltus ne tikai ar austrumiem, bet beigās, kā izrādījās arī ar rietumiem. Kam tagad kalpot, ko tagad klausīt? Varētu teikt, ka neleģitīmā vara lemt karājas gaisā. Vai ir gribētāju tai pieteikties? Saprotams, ka pieredzēsim dekorāciju maiņas, ja gribēsim šo visu novērot no malas, baltais jātnieks-buldozerists tam ir jau iecerēts.

Un kā ar mums, cilvēkiem, šajā zemē? Vai ir palielinājusies vēlme pašnoteikties, uzņemties atbildību lemt par savu zemi un ģimeni? Labākā iespēja teikt savu vārdu un paturēt balsi lemt par sevi ir laikos, kādi ir izveidojušies tieši šobrīd. Absolūts varas vakums, nenoteiktība, līdzšinējo valsts robežu pārzīmēšana, varas polu maiņa, jauni spēles noteikumi un sistēmas.

Kurš LV nav aģents?

Tue, 13 Feb 2024 07:48:00 +0000

Pēdējā laika ziņās par aģentiem, Takers un Ždanoka kā aģenti. Patiesībā ar šiem aģentiem ir pilni kabineti un iestādes. Kas ir aģents? Tas ir cilvēks, kas par noteiktu atlīdzību darbojās kāda uzdevumā. Vai ir kāds politiķis Latvijā, kas pārstāv šeit dzīvojošo cilvēku intereses? Šobrīd šķiet, ka mums ir tikai Amerikas, Krievijas, Ķīnas, Briseles, Londonas, Izraēlas aģenti, kas saņem savus Jūdas grašus par šādu nodevību. Vai tuvākā laikā varētu parādīties Latvijas aģenti?

Sazvērestības teorijas

Wed, 04 Oct 2023 07:43:00 +0000

Ir atrasts ļoti ērts veids, kā noairēt jebko, kas nesakrīt ar manu vai tā saucamo oficiālo viedokli. Vai nu tiek izmantots vārdu salikums “sazvērestības teorija” vai “kremļa propaganda”, abi strādā tīri labi. Kāpēc ir tā, ka šobrīd visā pasaulē ļoti strauji izplatās viedokļi, kas atšķirās no oficiālā? Tas ir saistīts ar to, ka tā saucamās valdības un tā saucamie mediji visā pasaulē ir sevi vairākkārtīgi diskreditējuši. Kad tu vilies tajā informācijā ko tev dod patērēt, tad tu sāc to meklēt ārpus līdz šim zināmiem informācijas rāmjiem. Un tad tu saproti, ka līdz šim tu redzēji tikai aisberga redzamo daļu, tās zemūdens apjoms ir milzīgs. Protams, ka arī tajā laukā ir līdzīgi kā “oficiālajā”, patiesība no 5-10 %, bet tur tev ir iespēja meklēt, atrast, piemērot to savām sajūtām un izpratnei, kā arī pārsniegt 10% barjeru. Nav sliktākā vieta, kur meklēt, jo, kā smejies, plāndēmijas laikā patiesību no sazvērestības teorijām šķīra vien 6 mēneši.

Sava viedokļa kaldināšana ir pastāvējusi vienmēr, tā ir brīvība un atbildība, nevis atkarība no kāda apmaksāta rupora. Atbildības daļa ir ne tikai par sevi, bet arī kopējo lauku, jo, ja savā laukā ielaižam bailes, naidu un dusmas, tad tā ir mūsu darvas pile medus mucā.

Atbalstītāji

Sun, 10 Sep 2023 18:46:00 +0000

Šogad latviešu sportistiem ir neiedomājami panākumi, liela daļa no nopelniem pienākas arī laukuma 6 spēlētājam - atbalstītājiem vai līdzjūtējiem. Latvieši visā plašā pasaulē, lai kur notiktu sporta spēles, izceļās ar savu degsmi, emocionālo inteliģenci savu komandu atbalstīšanā. Varētu teikt, ka esam pasaules čempioni atbalstīšanā. No otras puses, latvieši ir diezgan kūtri vienoties, saliedēties sadzīvē, savas zemes uzplaukumā. Tāds ir dzīves paradokss, esam gan čempioni, gan zaudētāji vienlaicīgi. Tas liecina, ka mūsu potencionāls pārsvērt kausu, paveikt nepaveicamo ir milzīgs, tikai jābūt ir sapnim, ap ko saliedēties. Mūsu zemes kontekstā tas būtu sapnis, vīzija, ko atbalstīt. Ja tāds būtu, tad pasaules čempioni atbalstīšanā varētu to iedzīvināt. Sapņa atbalstītāji liktu sapņa komandai, kas ir “laukumā”, virzīties par 100 un vairāk procentiem. Vai mūsu zemei Latvijai ir tāds sapnis?

Pārmaiņas esam mēs paši

Tue, 15 Aug 2023 08:34:00 +0000

Jau izteikti dzirdams sauciens no cilvēkiem pēc pārmaiņām, taču reti kurš ir gatavs pārmaiņām sevī. Gadu desmitiem uztrenētais prāts nav gatavs iziet no komforta zonas, kur daudz kas paredzams, nodrošināts, aprūpēts. Pārmaiņas vienmēr ir rezultāts, kas baudāms pēc labi padarīta darba, tās neatnāk kā negaidīta vētra.

Ārējā pasaulē vienmēr atspoguļojamies mēs paši. Ja vēlamies piedzīvot cilvēcīgāku pasauli, mums jākļūst cilvēcīgākiem pašiem. Ja vēlamies piedzīvot bagātāku pasauli, mums jādalās ar pārējiem. Ja vēlamies piedzīvot godīgāku pasauli, mums jākļūst godīgiem, pirmkārt jau pret sevi. Ja vēlamies, lai bērni iegūst vērtīgu un attīstošu izglītību, tā jārada mums pašiem. Ja vēlamies dziedināties un veseļoties, tad jāseko savai sirdij. Ja vēlamies gudrāku un mīlošāku pasauli, mums jālūkojas pēc gudrības un mīlestības sevī. Kad būsim to visu atraduši sevī, pat nemanīsim, kā pasaule būs mainījusies.

Keršana uz muļķi

Wed, 12 Apr 2023 06:26:00 +0000

Pēdējā laikā katru gadu piedzīvojam kādu muļķu iesaukumu. Pirms trīs gadiem gribēja te visus muļķus atmaskot apmaskojot, vēlāk novakcinējot. Šogad izdomāts jauns uzsaukums muļķu iesaukumam kaut ko aizstāvēt. Kā var kaut kur iesaukt, ja nav ne savas armijas, ne valsts? Ko ir spiediens aizstāvēt? Šeit katrs pats var atrast savu atbildi, bet tas vairs nesaistās ar šīs vietas cilvēkiem, viņu interesēm, vērtībām un vajadzībām. Jākrīt par svešu korporāciju interesēm, ideoloģiju un paverdzināšanas sistēmas pagarināšanu.

Tas viss kārtējo reizi nebūs piespiedu kārtā, bet brīvprātīgi. Būs iespēja uz kontrakta uzlikt parakstu kā personai un parakstīt sev spriedumu. Visi papīri atkal būs kārtībā, blaknes, izkropļojumi, nāve pēc tā būs katra paša parakstītāja atbildība. Tad nu skatīsimies, kā veiksies ar kārtējo iesaukumu.

Kāpēc notiek cīņas, kari? Pirmais stāsts par robežām

Sat, 05 Nov 2022 07:56:00 +0000

Tie notiek, jo cenšamies nosargāt savas iedomātās robežas, savu status quo. Mēs esam līdz nāvei gatavi pierādīt robežu eksistenci. Tas ir gan par manu iedomāto personību, attiecībām vai organizācijām, arī valstīm. Caur to mēs cenšamies nosargāt savu iedomāto svarīgumu. Robežas dabā nepastāv, ar aci arī nepateiksi, kur sākas un beidzas katra vai organizācijas robežas. Dabīgā ietvarā vislaik notiek mijiedarbība, pielāgošanās, robežas nav iekaltas, bet plastiskas. Patiesībā arī cilvēks nav tik noteikts, jo robežas svārstās sekojot manai apziņai. Ja varu ietvert sevī pasauli, tad esmu pasaule un manas robežas vairs nav aptveramas. Tad tu aptver, ka kari un cīņas notiek tikai sevī, ka es pats sevi iznīcinu, ka pats vienmēr arī zaudēju. To aptverot es aizvien mazāk ļaujos provokācijām sevi iesaistīt kārtējā cīņa par robežām. Eksāmens pašam.

AFĒRA IR ZINĀMA VISIEM jeb KARALIS IR KAILS

Mon, 25 Jul 2022 20:57:00 +0000

Lielākā daļa ir lasījusi Andersena pasaku par karali, kas tika piekrāpts, jo jaunākais tērps bija iluzors, tā bija fikcija, dabā neeksistējoša. Tērps pastāvēja tikai cilvēku bailīgajos prātos, jo neviens nevēlējās atzīt to, ka patiesībā karalis ir kails. Tā nu visi spēlēja šo maskarādi, arī karalis, jo neviens nevēlējās atzīt sevi par neredzošu muļķi, jo šķita, ka pārējie tērpu redzēja.

Tāpat tas ir ar šo Šmovid afēru, kas nekur nav pazudusi, tāpat tas ir ar kariem pasaulē, tāpat tas notiek arī ar visām fiktīvām vēlēšanām. Liela daļa apzinās, ka cilvēki tiek piekrāpti ar mākslīgu cenu celšanu, lai atkarība no vecās egosistēmas tikai palielinātos. Liela daļa apzinās, ka vakcīnas nepalīdz, vēl sliktāk - kaitē. Liela daļa apzinās, ka cilvēku tiesības vairs netiek ievērots, notiek genocīds pret cilvēkiem. Pēdējā fikcija, ko pamazām sāk apzināties cilvēki visā pasaulē, ir, ka arī valstis ir fikcijas, patiesībā nepastāvošas. Tā pamazām atsedzas plīvurs visam, kas nav patiess, bet ir fiktīvs - iedomāts. Karalis ir kails, šuvēji-krāpnieki ir atmaskoti. Ko tālāk darīt ar šīm maskām?

Pasakā ilgi netika atzīts karaļa kailums, taču cik var melot. Pienāk pasakas beigas, kad maskām jākrīt. Diez kā šī pasaka beigsies Latvijā, vai būs kāds drosmīgais sistēmā, kas publiski atzīsies lielākā afērā cilvēces vēsturē.