Vai var uzticēties zinātnei?
“Uzticies zinātnei! Uzticies zinātnei!” - šī ir kļuvusi par mantru, skaitāmpantiņu Jaunā restarta organizatoriem. Zinātne, tāpat kā savulaik reliģija, ir kļuvusi par ticības jautājumu. Jau rakstīju par Vatikāna dilemmu, kas savā laikā apkaroja materiālo zinātni, bet tad pēkšņi sāka to atbalstīt. Līdz šim sabiedrībā esam dzīvojušies pa grāvjiem, sākotnēji reliģisko, akli ticot reliģijas autoritātēm un šobrīd piedzīvojam otru grāvi, kur baznīcas tēvu ar zizli ir nomainījis zinātnieks ar mēģeni. Un atkal šis ir tikai ticības jautājums.
Nav vairs ilūziju, gandrīz viss ir kļuvis pērkams. Nauda ir kļuvusi par ticības konvertētāju. Pārdodās zinātnieki par grantiem - par ko samaksās, to arī pierādīs. Pārdodās ārsti, noklusējot šo afēru un saņemot prēmijas par katru nopotēto. Pārdodās mediji, attālinādami savu bankrotu. Pārdodās mildzīgā birokrātu un politiķu armija, saņemot kārtējo meslu aldziņu, piemaksas, kukuļus. Pārdodās pat garīdznieki, aicinādami potēties, lai iekļūtu Dieva valstībā.
Vai esi noticējis šai izrādei, vai aktieru tēlojums ir bijis tik pārliecinošs, ka tevī nav iezagusies šauba? Senākos laikos, kad bija slikta izrāde, aktieri tika nomētāti ar lietām, kam vajadzētu atrasties kompostā. Kā tu novērtē šo izrādi? Gaidām pirmos tomāta metējus, tad jau bara instinkts ieslēgsies un aktieri saņems savu algu. Bet ko darīsi pēc izrādes? Viss ir tavās rokās, vairs nav norāžu, noteikumu un ierobežojumu.
Bet kā tad paliek ar zinātni? Visam ir jāevolucionē. Kamēr Dievs (garīgais) un zinātne (materiālais) neies roku rokā ar tevi pa ceļu, kamēr nebūs dzimusi šī jaunā trīsvienība, tikmēr tāda izrāde nebūs ne plika graša vērta un tu turpināsi dzīvoties pa grāvjiem.
Saprotiet zinātnes būtību un mums nebūs ilūziju.
Zinātne balstās tikai uz faktiem, bet fakti nav patiesība, pat ja fakti ir ieraudzīti ar “ģeniāliem” prātiem un vismodernākām tehnologijām.
Diemžēl manipulētais kolektīvais prāts jeb kolektīvā izglītība cilvēkos “iepotēja” zinātni kā patiesību.
Tas ir apmēram kā par demokrātiju, kur lielākai daļai ir taisnība, kaut arī tā ir diskriminācija un diktatūra pret mazākumu.
Zinātne arī operē ar aritmētisko vidējo savos pētījumos atmetot jeb ignorējot mazākās novirzes.
Daba rada visu bez zinātnes, labaratorijām un bez gudriem zinātniekiem, kuri arī ir dabas produkts.
Viss kas attiecas uz “Fundamentālu zinātni” tad tā ir bezkaislīga un ar tās rezultātiem apmainās visas pasaules zinātnieki bez maksas un pat sadarbojas kopā.
Problēmas sākas ar “Patērētāju zinātni”.
Tā var būt “Militārā zinātne” par kuru mēs neko nezinām, bet varam būt ietekmēti.
Bet vistiešākā un “visneglītākā” ir “Farmakolģiskā zinātne” un citas zinātnes nozares kuras izmanto biznesa alkatīgo mērķu realizācijai un cilvēku pakļaušanai.
Cilvēka kā bioloģiskās sugas evolūcija ir beigusies jau tūkstošiem gadu atpakaļ, pat prāta sasniegumi senatnē ir iznīcinājuši dažas civilizācijas...
Tadēļ domājot ka mēs esam kļuvusi gudrāki ir absurds.
Kā es redzu ir 2 ceļi, kuri nav saistīti ar evolūciju, bet ar apgaismības kā kulimināciju, kura ir kvantuma lēciens uz citu kvalitāti, kura ir mūsos latentā stāvoklī.
1) Palikt šiet uz zemes kā “supercilvēks”
2) Aiziet no fiziskā stāvokļa uz citām dimensijām.
Diemžēl pirmais variants nekad netika realizēts dēļ cilvēka dabas, jo iegūstot superspējas šie individi izmantoja savas supercilvēka spējas savu vajadzību apmierināšanai, un tas ir kritiens atpakaļ uz bioloģiju...
Pirmajā variantā būt “supercilvēkam” zinātne nav vajdzīga, jo cilvēks sasniedzis apzināšanos jeb “Būtību” ir kā daba, jeb dievības piliens okeanā bez “Es”, bet kā “Mīlestība” darbojoties tikai ar algoritmu ir 1+1=1 jeb 1-1=1.
Daba(Dievība) ir hologrāfiska un nedalāma, katrā zāles stiebrā ietverot informāciju par visu.
Atšķirība starp akmeni, zāli, kukaini, dzīvnieku un cilvēku ir tikai apziņas līmenī, bet viss ir viens...
Savukārt, zinātne pēc būtības ir “agresija”, jo lai izzinātu tā visu sadala dodoties arvien dziļāk sadales procesā, bet tas ir bezgalīgs un tātad absurds.
Zinātne ir 1+1=1 jeb 1-1=0.
Daba “sintezē” jebkuru dzīvību “aukstajā kodolprocesā” ārpus zinātnes...
Ja daba var sintezēt ne tikai visu dzīvo daudzveidību, bet precīzas kristālu struktūras, tad var saprast ka esot “supercilvēka” spējām var materilizēt jebkuru cilvēkam vajadzīgu metālisku (kristālisku) struktūru savām vajadzībām, nemaz nerunājot par brīvu enerģiju u.t.t.
Nav jēgas tālakai zinātnes attīstīšanai šajā stadijā jeb saplūstšanai ar garīgo, jo mums jau ir viss lai mašīnas kalpotu mums, bet problēma ir ka tehnoloģijas apzinātas un ir pietiekamas lai tiktu vaļā no nevajadzīgās cilvēces daļas...
Manas domas par zinātnes “absurdumu” šajā posmā apstiprināja viens no brīvi domajošiem vācu zinātniekiem...
Zinātne ar katru dienu kļūst atklāti agresīvaka lai iznīcinatu mūs, un daudzi joprojām tic zinātnei, kura pilnīgi degradējusies...