Идиот
Šāds stāsts jau ir uzrakstīts pirms 142 gadiem. Šī stāsta galvenais varonis Kņazs Miškins ir labestīgs, atklāts, nesavtīgs cilvēks, kas spēj uzupurēties citu labā, bet "normālā" sabiedrībā, kur valda savtīgums, aprēķins un kaislības, viņu uzskata par idiotu. Kaut kādā ziņā šī aktualitāte nav zudusi, joprojām daudzi šādus cilvēkus uzskata par jocīgiem un dzīves ārstējamiem.
Domājams, ka samērā tuvā laikā mums nāksies šo epitetu attiecināt uz sevi, jo sapratīsim kovidafēras patiesos mērogus un mērķus. Mums nāksies atzīt, ka noticot tam visam, bijām idioti. Domājams, ka nevienam to nebūs tik viegli atzīt. Lielākā daļa teiks, es jau tam visam neticēju. Bet cik tu biji aktīvs sociālos tīklos, sarunās darbā un ar draugiem, kliedējot šī teātra ietekmi? Katrā ziņā, ar katru dienu arvien grūtāk mums būs atzīt, ka bijām idioti. Labāk to ir izdarīt tagad un sākt jaunu cēlienu savā dzīvē, kurā tu vairs akli nepakļausies baram, kas tuvojas kraujai, nepakļausies vadītājiem, kas smaidot tevi uz turieni virza.