TITĀNIKS
Valdības jau zina par aisbergu, zina par iznākumu, apzinās, ka būs daudz kritušo, tāpēc vēl cer, ka šajā haosā izdosies paslēpties aiz savām saraustām bagātībām, bet kā tu, cilvēks, paslēpsies, ja visi atrodamies vienā grimstošā kuģī. Grimšanas brīdī tavai naudai nebūs nekādas vērtības, tavu izglābšanu nesekmēs statusi, pazīšanās un ietekme. Būs pilsoņi, kas neticēs vecās pasaules bojāejai pat atrodoties kuģa galotnē kuģim grimstot pazemē. Viņi iekrampēsies bortos un lūgs dievu, lai kuģis turpina ceļu. Mums jāļauj šiem cilvēkiem piedzīvot savas izvēles sekas, mums nav neviens vairs jāglābj. Mums ir jāglābj pašiem sevi. Ja tu izglābsies, tūkstoši ap tevi izglābsies. Mums ir šajā drāmā jāspēj vienoties, atmetot savu egoismu un nošķiršanos. Jo būsim vienotāki, dzīves svinošāki, jo lielāka ir iespējamība uz izglābšanos, uz iespēju sākt jaunu dzīvi jaunā pasaulē. Tu būsi kā no jauna dzimis, tu būsi brīvs cilvēks.