Ar pasauli viss ir kārtībā
Mums šķiet, ka pasaule šobrīd brūk mūsu acu priekšā, bet tā nav pasaule, kas sabrūk. Tas ir kāršu namiņš, ko ir uzcēlis prāts par to, kā ir jābūt, par to, kā ir jādzīvo, jāstrādā, jāpatērē un jāizklaidējās. Ar pasauli viss ir kārtībā. Putni čivina, pavasaris ir atnācis, sniegpulkstenīši zied. Dabā viss mostās, daba mums rāda priekšā, ko darīt. Arī mums ir pienācis laiks mosties, mosties no mūsu maldiem, ilūzijām, atteikties no nevajadzīgiem mērķiem un vēlmēm. Pat ārēji viss ir sakārtots tā, lai veselu mēnesi būtu iespēja pabūt vairāk ar sevi, sakārtot savu prātu un atvērt savu sirdi. Ieklausīties tajā, ko mēs esot vāveres ritenī nesadzirdējām. Daba vaidēja jau sen, centās visādiem līdzekļiem parādīt, ka tuvojamies bezdibenim.
Šis ir izcils transformācijas laiks, kur varam atstāt nevajadzīgās lietas, kas nākotnē vairs nebūs vajadzīgas. Es pat gribētu teikt, ka mēs netiksim uz priekšu, ja gribēsim tālāk doties ar to pašu mugursomu ar kuru atnācām. Mums šajās krustcelēs ir jāatstāj viss, kas mūs līdz šīm punktam ir novedis - egoisms, nenovīdība, skaudība, naids, lepnība, mantkārība, iedomība, pārākuma sajūta, arī daudzie mazvērtības kompleksi, kas mūs ir dzinuši uz priekšu, lai mēs jebkādiem līdzekļiem pārspētu citus, būtu labāki par tiem. Mēs vairs nevarēsim gūt sev labumu uz citu vai planētas rēķina. Egoistiska, mantkārīga pieeja vairs nebūs iespējama.
Planēta, kā būtne pēdējā laikā ir strauji paaugstinājusi savas vibrācijas, sagatavojot augsni tam, lai jaunā laikmeta atnākšana sāktu materializēties. Tagad ir darbiņš (pēdējā iespēja) mums pielikt punktu visam, kas bija tik iederīgs iepriekšējā laikmetā, bet galīgi nesader ar laikmetu, kas ir sācies. Šī disonanse ar katru brīdi tikai pastiprināsies. Ja mēs gribēsim turēties pie vecā, mums kļūs arvien grūtāk dzīvot šajā pasaulē. Mēs stigsim arvien dziļāk purvā, kamēr atradīsimies jau pazemē.
Mūsu priekšā stāv pasaule, kurā vairs nebūs jāsacenšas, nebūs jāsalīdzina sevi ar citiem. Mēs kļūsim par brāļiem un māsām, kas viens otru mīlēs, atbalstīs, priecāsies viens par otru. Mēs vairāk ieklausīsimies savā sirdsbalsī, būsim saskaņā ar sevi, pārējiem un dabu. Mēs dzīvosim un strādāsim ekosistēmās, kur būsim autentiski katrs ejot savu taku.