Mmm. Mīlestība. Tās ir zāles
Savā ceļojumā es izklāju uz meža zemes izšūto sedziņu ar zīmēm, liku uz tās roku un biju veca veca indiāņu sieva, man līdzās bija pārējās māsas un mēs dziedinājām mammu zemi un dzīvās radības, cilvēkus caur sevi. Tas bija tik skaisti. Ziedot sevi visu, pilnībā atdot. Ēdiet, es teicu, barojieties ar manām asinīm un pienu. Ēdiet visu ko vien var.
Tad es redzēju, ka dzīvē nav nekā skaistāka par atdošanos tai. Nav nekā skaistāka kā piedzīvot nāvi. Nav nekā skaistāka par katru dabas pieskārienu - saules staru, lietus lāsi, putna dziesmu, vēja pūsmu, zemes smaržu. Nav nekā skaistāka kā piedzīvot dzimšanas sāpes.
Izjutu kā mēs viens otram esam mīlošākie dziednieki. Paldies tev, Guntar, ka iemācīji man nostāties uz savām kājām. Paldies, ka iemācīji man beznosacījuma mīlestību. Paldies, ka tu dari šo darbu, dzīvi, ka dziedini caur sevi mūs visus.
Es tevi mīlu, mīlestība ir gaisā, tevī, visur!!!