Ap ko vienosimies?
Šobrīd apkārt virmo sajūtas un domas par to, kā izkļūt no šļūdoņa, kurā esam ierauti. Ir saprotams, ka pa vienam nav iespējams no tā izkļūt, bet pa vienam varam nobriest drosmei un apņēmībai no tā izkļūt. Un tad mums, krītošiem, ir jāspēj ap kaut ko vienoties. Vienoties mēs varam ap kaut ko vienu. To jau ietver arī vārds “vienošanās”. Kas ir 1? Viens ir vienotais, nedalāmais gars, saprāts, kādam dievs vai enerģija, kādam mīlestība vai plūsma. Šis gars ir dzīvs, iedzīvojies ikvienā visuma vietā un laikā, tas ir dzīvs arī cilvēkā.
Tas varētu būt sākuma punkts ap ko vienoties, ka mūsos ir klātesoša garīgā sākotne un viņa ir pamats visam, arī matērijai un materiālai pasaulei, visām izpausmēm un notikumiem. Gars ir ziedojis sevi, lai varētu notikt dzīve. Šī gara došana ir mīlestība, ko mēs varam piedzīvot, ko mēs varam ņemt un dot. Ja mēs visi tajā esam, tad mēs vēlamies tajā dalīties, ja visi dalīsies, tad visi arī saņems. Šai apmaiņai ir vajadzīgs brīvs ietvars, kas neierobežo mīlestību un došanu, līdz ar to brīvība ir vēl viens komponents, kas nepieciešams, lai viss darbotos. Šādi es redzu sākotnējo vienošanos.
Ap ko tu būtu gatavs vienoties? Uzraksti!