Meklējot sevi
Mēs, garīgie meklētāji, tiecamies uz zvaigznēm, lai saprastu sevi, saprastu pasauli. Meklējam skaidrību un patiesību par sevi un pasauli. Tā mēs klīstam pa pasauli, meklējot sasistā trauka lauskas, lai salīmētu sevi no jauna. Esam pieraduši patiesību meklēt ārpusē, esam piešķīruši autoritāti tiem, kas ir mums priekšā meklēšanā, kas ir atraduši atbildes un sevi. Kāpēc ir tik grūti sevi atrast?
Mūsu maņas ir fokusētas uz ārpasauli, tāpēc tu nefiksē sevi, savu klātbūtni. Kā man pašam ieraudzīt sevi bez spoguļa? Cilvēki, kas atspoguļo mūs, parāda tikai to mozaīkas gabaliņu, kas rezonē starp mums. Tik maza detalizācija tev neļauj pat apjaust sevi. Tāpēc tu darbojies lineārā laikā, cerot uz kārtējiem pavedieniem un ceļa zīmēm. Bet tu jau esi, pilnīgs un klātesošs.
Patiesība bieži vien ir vienkāršāka kā domājam. Tāds ir dzīves paradoks. Mēs nenogurstoši meklējam sevi kaut kur nākotnē vai pagātnē, pa labi un kreisi, uz augšu un leju. Mēs meklējam sevi kaut kādās praksēs un mācībās. Kas tu esi, ko tu meklē? Tu esi, vai tad tu vari nebūt? Tu esi klātesošs, klātesamība. Tas, kas meklē ir tas, ko tu meklē. Meklējot sevi ārpusē, tu sevi neatradīsi. Pārstāj meklēt. ESI.