Kas esi tu, kas ir pasaule?
Esam pieraduši pie tā, ka mēs esam cilvēki, ka mums ir ķermenis, prāts, ka mums ir vārds, uzvārds un personas kods. Tas mums šķiet loģiski. No mirkļa uz mirkli mēs krājam atmiņas par sevi, veidojam albūmus, lai varētu sevi vēl labāk atcerēties, lai varētu bērniem un mazbērniem stāstīt, kas mēs bijām. Ja kāds mums pajautā, kas mēs esam, mēs sākam ritināt vaļā savu vācelīti par to, kas bijām. Bet nebija jau jautājums par to, kas biji. Šis ir jautājums uz ko nav iespējams atbildēt, viss, ko pateiksi, būs jau pagātne.
Tu un pasaule ir rotaļu biedri, kas spēlējas universa smilškastē. Pēc būtības jau nav nekāda tu, nav arī pasaules. Tas viss rodas tikai tad, kad piedzimst sajūta “es” “mans”. Šajā brīdī rodas arī pasaule, kas manifestējas, izejot no tā, ko tu domā par sevi.