Tavs apgaismotais ceļš
Mums šķiet, ka mēs esam uz ceļa, kurš virzās uz mūsu mērķi. Vieniem tas ir skaistums, otriem gudrība, trešiem bagātība, savukārt citiem garīgums. Mums šķiet, ka ar katru brīdi esam tuvāk mērķim. Skatoties no Zemes plāna leņķa (3D), tā tas arī izskatās, jo šīs dimensijas viens no galvenajiem parametriem ir laiks, kas paaugstinoties dimensijām izgaist. No otras puses raugoties, mūsos viss jau ir, mēs esam pilnīgi, mums nekas nav jāsasniedz. Tikai mūsu fokuss uz ārpasauli veicina to, ka mūsu pilnība iekšējā pasaulē apput un vairs nav saredzama.
Varētu teikt, ka ejot savu šķietamo ceļu, tu pakāpeniski savāc sevi atpakaļ, atgaismo noteiktu aspektu sevī, notraus putekļus no daļas sevis. Tev šķiet, ka šī apskaidrība nāk no ārienes, bet patiesībā tu pats apgaismojies, vēršot skatu sevī. Pakāpeniski tava gaisma spīd arvien spožāk, apgaismodama ceļu pa kuru tu ej. Tu arvien skaidrāk redzi ceļu, uz kura tu atrodies un kur tas ved. Tava apgaismība apgaismo ceļu un ceļš apgaismo tevi.