Ko es varu ietekmēt
Neko no tā, kas atrodas ārpusē. Tātad, to visu izrādi, ko mēs skatāmies un klausāmies. Mēs nevaram ietekmēt politiku, mēs nevaram ietekmēt nevienu citu sfēru. Kaut kādā mērā mēs skatāmies ierakstu. Šis sižets ir sagatavots iepriekš, no visām mūsu kopējām izvēlēm. No visa tā, kā mēs šo situāciju bijām ietekmējuši. Tā šobrīd materializējās. Ko mēs varam ietekmēt, skatoties filmu? Tur viss process ir noticis. Scenārijs ir uzradīts, režisors ir savācis komandu, aktieri izdarīja savu darbu, visiem tika samaksāts, producenti izplata filmu. Basta! Šobrīd mēs viņu skatāmies, ko mēs gribam ietekmēt šajā filmā? Uzņemšanas process ir beidzies, visi ir aizgājuši mājās. Bet mēs varam ietekmēt nākamo filmu. Katrs no mums savā veidā, ar savu ietekmi. Un mēs, kā nākotnes filmas režisori, šo to varam darīt, lai tiktu uzņemta filma, kādu mēs to vēlamies. Mums ir jāiztēlojās, mums ir jāizmanto šis burvju instruments - iztēle. Viņš ir gan reizē vienkāršs, gan sarežģīts. Mums ik pa laikam viņš ieslēdzās nejauši, savā veidā nejauši mēs kļūstam par režisoru. Un tā kā mēs esam bijuši klāt tikai īsu laiku filmas tapšana, visdrīzāk neapzinātā stāvoklī, tad lielā mērā mēs neesam iespaidojuši filmas gaitu, bet ja mēs šo instrumentu izmantotu apzināti un būtu klātesoši visu filmas tapšanas gaitu, tad mēs skatītos beigās to filmu, kuru mēs esam radījuši. Mēs esam RADĪTĀJI. Mēs radām filmas, mēs radām pasauli, mēs radām pasaules. Lai pasaule tiktu pārradīta, ir jābūt noteiktam, kritiskam skaitam to režisoru, kas ir uz viena viļņa. Tāda cilvēku kopa, kuriem rezonē tas, kas notiek šajā kopā, kādas vērtības viņā pastāv, kādas vīzijas šī kopa spēj piesaistīt. Tajā brīdī saslēdzās notikumi, radot jaunu pasauli. Tāpēc ir ļoti svarīgi meklēt sabiedrotos un biedroties ar viņiem, lai apzināti vai nepazināti radītu tādu pasauli, kādā mēs vēlamies būt.
Šī ir evolūcija, kas dabā norisinās nepārtraukti, daba pati veido šo nākamo filmu un katru brīdi tiek strādāts pie jaunas filmas. Nav vienādu filmu, katra ir unikāla. Arī cilvēce sākumā dzīvoja šādās sajūtās, šādā jaunu filmu veidošanas procesā. Katra diena bija unikāla, ar savu unikālu skaņu, gaismu, domām un darbiem. Dzīvojot ar sirdi. Bet rakņājoties zemes dzīlēs, zemē, attīstot dažādas prasmes dzīvošanai uz zemes, ar vien vairāk attīstījās prāts, rīks, kas mums tika iedots savu apsvērumu dēļ. Un prātā vienā brīdī dzima EGO, kas atdalīja tevi no pārējiem. Tu vairs nebiji cilts, tu vairs nebiji tā diena, tu vairs nebija tā skaņa un krāsa. Ego no tā visa atteicās, vēloties iet savu unikālo ceļu, kurā viņš atrodas centrā, nesaistīts tik daudz ar apkārtējiem. Tajā brīdī viņš gribēja, lai viss ir viņam piederošs, visa uzmanība, visas vērtības, visas krāsas un skaņas, jo viņš ir centrs. “Ap mani visam ir jāgriežas, lūdzu godiniet mani, lūdzu kalpojiet man, ieprieciniet man”, saka Ego. Tajā brīdī parādījās stratēģijas, kā noturēt šo brīdi, kad kaut kas pieder man. Protams ar vēlmi to vairot. Tajā brīdī, kā svarīga parādījās vara, un tad, kad tu iegūsti varu, tu vēlies to saglabāt. Tu vēlies iebalzamēt šo brīdi. Lai nekas daudz nemainās. Prāts ir gudrs un ar viņu tu arī vari sasniegt daudzas lietas, bet vairāk tas notiek manipulējot ar citiem, veidojot stratēģijas. Bet ko uzvarēt? Vakar vēl tu biji viens ar visiem neatdalīts. Mākslīgi atdaloties, jau nenozīmē, ka tu tiešām esi atdalīts no visa. Un ja tu vēlies, kā egoists, lai tajā brīdī man ir vairāk un citiem mazāk, tu apzodz pats sevi. Jo kam tad tu atņem? Tu atņem sev pašam. Tikai tu esi aizmirsis, ka tas ko tu redzi apkārt, esi tu pats. Tu esi tikai visu sadalījis pa kastītēm un sevi ielicis centrā. Un no šiem laikiem, tad cilvēcē sāka buksēt evolūcijas procesi, kas dabā bija tekoši. Viļņveidīgi, ar gariem stagnācijas periodiem, krīzēm, pārmaiņām. No viena stagnācijas perioda uz nākamo, mēģinot viņu padarīt stabilāku, mēģinām viņu iekonservēt ar dažādām kārtībām, likumiem, bet nākamajā dienā šīs pieņemtās kārtības un likumi jau ir novecojuši. Un šādi mēs vislaik klimperējam pakaļ tai dabiskajai evolūijai, kas norisinās uz planētas ZEME. Viņa ir dzīva būtne, ar savu attīstību un dabīgu plūdumu līdzi evolūcijai. Tāpēc mums šeit cilvēkiem dzīvojot, viss notiek tik viļņveidīgi. Vēlamies saglabāt STATUS QUO. Bet ņemot vērā, ka daba un zeme visu laiku virzās evolucionāri uz priekšu, vienā brīdī rodās satricinājumi, ir zemestrīces. Kaut kā taču jāsapurina tie cilvēki, lai viņi neturās pie vakardienas, bet ļauj lietām ritēt savu gaitu. Vai mēs varam kaut ko ietekmēt? Dzīvojot šeit uz zemes, dualitātē, vienmēr ir iespējami abi varianti - gan jā, gan nē. Nav šeit pareizo atbilžu, nevienā brīdī, jo atbildot ar kādu no šiem vārdiem, tev vienmēr būs daļa taisnības.