ManaTaka - JAUNĀS PASAULES stāsti

VĒSTS TIEM, KAS DZIRD

Fri, 17 Oct 2025 17:27:00 +0000

Pasaule jau ir mainījusies, vai varam atrauties no ziņām, notikumiem un sākt iekārtoties tajā no jauna. Vecais sabruks līdz pamatiem, bet ko celt uz drupām? Vai nav tā, ka arī paši vai to, ko uzskatījām par pašiem, brūk līdz pamatiem? Vai apzināmies, ka tā ir iespēja pārdzimšanai tādai pasaulei, kur mājo patiesība, labestība, skaistums, vienotība, prieks, mīlestība. Pasaule tā atspīdēs, ja šīs vērtības būs manējās un raidīšu tās pasaulē.

Pasaulē valda bailes un apjukums, tik daudz lomu, ko tēlot, tik daudz iespēju izlikties un garām paiet. Varbūt ir vērts sākt no sākuma, ar sevi? Es, kā vīrietis vai sieviete. Lai spētu atcerēties, kas ir vīrietis, man var palīdzēt citi vīrieši. Mēs varam nākt kopā un ļaut vīrišķībai starp mums augt, atjaunot mūsu spēku, saknes un galotni. Kā būtu ar vīriešu un sieviešu apļiem, kas ļauj atjaunot aizmirsto? Kā būtu ar brālībām un māsībām, kas var palīdzēt pāri tikt laikos, kad nekas nav skaidrs? Kā būtu ar puišu/vīru un meitu/sievu skolām? Tas viss top, tik pat klusi, kā zeme jau čukst: “Es jaupārdzimu, tagad tu! ”.

Pārpilnības rags

Fri, 27 May 2022 16:39:00 +0000

Aizvien vairāk cilvēku aptver, ka līdzšinējais sabiedrības un nācijas attīstības vektors ved uz iznīcību. Ļoti skaidri to pieredzam pēdējo 2 gadu laikā, bet, ja vērīgi skatāmies, tad šī politika un ideoloģija Latvijā tiek veidota jau gadus 30, bet pasaulē vismaz 100, ja ne tūkstošus. Kā bija, tā bija, tā bija mācībstunda lielākam vairumam no mums. Ko darīt tālāk, ar ko sākt? Info telpā jau sāk parādīties pieprasījums pēc vizionāriem, stratēģiem, kas spētu piedāvāt alternatīvu līdzšinējam patērētāju modelim. Un tāds ir, tāds vienmēr ir bijis. Arī cilvēku vairākums varētu vienoties par tādām vērtībām kā miers, brīvība, labklājība. Tas, kamdēļ tas nav bijis iespējams, ir cilvēku nošķirtība vienam no otra. Labklājību (ne tikai materiālo) nevar uzbūvēt esot nošķirtam no pārējiem, miers nav klātesošs, jo šajā sadalītībā katram ir jāaizstāv savas pozīcijas un robežas, brīvība nav iespējama, jo esam sapinušies šajos materiālisma un egoisma žņaugos. Šī sadalītība ir radījusi situāciju, kurā mums jāraujās melnām mutēm, lai aprūpētu sevi un savu ģimeni, lai katrs iegādātos to, ar ko varētu dalīties. Mums nav laika sev, saviem tuvajiem, bērniem. Šajā skrējienā arī bērni izaug par tādiem pašiem skrējējiem un iznīcības skrējiens turpinās.

Mēs visi varam piedzīvot laimīgāku pasauli, kurā dzīvo laimīgi cilvēki, jo viņiem vairs nav jāvergo. Ēdiens, apģērbs un miteklis ir cilvēka pamatvajadzības un tās ir pieejamas par brīvu. Arī enerģija, kas darbina visas palīgierīces, ir par brīvu. Tas ir kļuvis iespējams, jo nav vairs jārauš sev, esmu nodrošināts uz visu mūžu. Tas ir iespējams, jo nav vairs jāizvēlas labāk apmaksātās profesijas, bet es varu darīt un radīt to, ko es mīlu. Kad es daru to, ko mīlu, es vēlos ar to dalīties. Par brīvu, jo man nav vairs vajadzības sevi nodrošināt un apdrošināt. Vienam patīk audzēt radīt dārzus, caur šo daudzi saņem ne tikai ēdienu, bet arī dziedinājumu. Otram patīk šūt un tiek radīti daudzi sirdi sildoši apģērbi. Trešam patīk konstruēt vai izgudrot. Tā pasaule top pilna ar mīlestību. Šajā kopējā radīšanā cilvēce piedzīvo tādu labklājību, kas nav iedomājama ar šodienas prātu. Pasaule ir pārpilna ar visu, kas cilvēkam vajadzīgs un tas rada apstākļus, kur cilvēkiem vairs nav jāstrādā, viņiem atliek tikai radīt un dāvināt.

Cilvēkam piedzimstot tiek darīts viss, lai varētu izpausties katra cilvēkbērna būtība un sūtība. Katrs var iet sevis izvēlēto ceļu, jo pasaulē valda brīvība, miers un labklājība. To tagad var atļauties ikviens cilvēks uz šīs zemeslodes, jo dzīvojam kā pārpilnības ragā.

Skatupunkts, kas mainīs pasauli

Fri, 13 May 2022 06:41:00 +0000

Pa lielam, ir 2 skatu punkti, kā redzēt pasauli un sevi tajā. Pirmajā variantā redzu sevi kā atrautu no pasaules, kas ir liela, bet es maziņš. Tas rada manī bailes no lielā, nezināmā, kas var nodarīt man pāri. No tā izriet aizsargāšanās, nodrošināšanās, apdrošināšanās, lai kaut kā sevi drošinātu un pasargātu. Šajā pasaules sajūtā bieži rodās dusmas, jo nenotiek tā, kā es vēlos. Šajā pasaulē nenovīdība, skaudība ir daļa no dzīves, jo kādam vienmēr vairāk, daudziem, manuprāt, nepelnīti. Šajā pasaulē daudz atriebību un karu, jo ja nebūšu karojošs un atriebīgs, pasaule mani aprīs.

Pirmajā variantā es redzu sevi pasaulē, kā atrautu no tās. Otrajā variantā es pasauli izjūtu kā sevi, pasaule ir manī nevis es pasaulē, es esmu šīs pasaules radītājs un piedzīvotājs vienlaicīgi. Pasaule ir mans spogulis, kas parāda, kas es esmu. Vai šajā skatu punktā ir iespējami kari un atriebības? Kā es sev varu atriebties un nodarīt pāri? Vai es varu kādam ko atņemt un ar kaut ko nedalīties? Vai ir iespējams no sevis baidīties? Vai ir iespējams uz sevi dusmoties? Vai ir iespējams ko vispār nepieņemt šajā pasaulē? Šajā pasaulē es esmu tik liels kā visums. Mazais punduris ir pārvērties gara milzī. Skatos un brīnos, kā pasaule ir mainījusies.

Jaunā cilvēce, kas dzimst

Tue, 26 Apr 2022 06:25:00 +0000

Esmu pārdzimis, pārtapis. Un ir sajūta, ka caur šo pieredzi šobrīd iet ļoti daudz cilvēku visā pasaulē. Varētu teikt, ka notiek jaunas cilvēces dzimšana, caur to arī pasaules. Šī dzimšana notiek no augšas, notiek savienošanās ar dvēseli, savas mūžības atcerēšanās. Šis process nav vienkāršs un viegls, tas prasa daudzus iekšējos resursus, laiku un paļaušanos.

Skatoties ārējā pasaulē, škiet, ka esam piedzimšanas punktā, kurā sākas kontrakcijas vai tās drīzumā piedzīvosim. Piedzīvojam strupceļa sajūtu, jo dzīvot tā, kā dzīvojām, vairs nav iespējams, bet dzemde vēl nav atvērusies un tāpēc nekur vēl tālāk netiekam. Var rasties sajūtas, kurā izjūtam izteiktu bezcerību, iznīcību. Tā ir daļa no piedzimšanas procesa, ko esam jau piedzīvojuši mātes miesās.

Piedzimšana ir kaut kas starp dzīvību un nāvi. Vienā pusē mirstam, otrā dzimstam un otrādi. To nav iespējams pašam novadīt, izskaidrot, paredzēt. Pasaule sastingst, laiks apstājas, esi tikai tu un Dievs. Ja paļaujies un uzticies procesam, tad esi atbrīvotāks un mierīgāks, ar Dievpalīgu viss izdodas. Ja nepaļaujies, iestājas saspringums, kas apstādina procesu vai rada traumu.

Pēc piedzimšanas nekas nebeigsies, viss tikai sāksies. Mums būs jāiemācās no jauna staigāt, runāt, būt. Būt klātesošam savai jaunai būtībai un realitātei.

Kopienu pārvaldīta valsts

Mon, 11 Apr 2022 18:07:00 +0000

Pārfrāzējot Nīči, Valsts ir mirusi, bankrotējusi. Mediju varai un to sniegtai informācijai tic vairs tikai 10%, norāda jaunākā aptauja. Ir iestājusies mediju krīze un bankrots. Tiesu varai ticība ir samazinājusies dramatiski, ir iestājusies tiesu varas krīze un tuvojās bankrots arī šim varas pīlāram. Izpildvara un lēmējvara ir saauguši kā Siāmas dvīņi, nav vairs iespējams tos nošķirt. Ir iestājusies šo varu krīze un bankrots. Ja visi 4 varas pīlārī ir bankrotējuši, kas tad paliek pāri no demokrātiskas valsts iekārtas?

Nevar vairs atjaunot uzticību tam, kas pamatos ir izpuvis un sagrauts. Ir jāsāk stāsts no jauna, no cilvēku pārvaldītas valsts. Ar ko sākt, ar ko mēs varam vienoties? Vai varam vienoties ģimenē? Vai varam vienoties ar vēl kādām ģimenēm par kopējām vērtībām, sadarbību, vienlīdzību, iesaistīšanos labā kopābūšanā? Ja to varam, tad kopiena ir izveidojusies. Viena no daudzām, kas var uzņemties atbildību par sevi un kopā ar citām kopienām Latvijā sākt pārvaldīt šo vietu, atbalstīt viens otru pārticības un labklājības veidošanā. Tam vairs nevajag vēlēšanas, tam vajag tikai vienošanos, jaunu koplīgumu.

Jaunā pasaule, kas dzimst caur katru no mums

Tue, 22 Mar 2022 09:26:00 +0000

Ir naivi cerēt, ka iestāsies jauns laikmets, kas mūs izglābs no vecā “ļaunā” laikmeta skavām. Pirms jebkas materializējās ārējā pasaulē, tas sākotnēji briest iekšējā pasaulē. Ja manī nav dzimusi cilvēcība, mīlestība, miers, brīvība, tad neko tādu es nevarēšu pieredzēt ārējā pasaulē. Tad ta viegla formula, varētu nodomāt, bet, kad mēģinu rast mieru sevī, nav tik vienkārši, jo manī karo - prāts ar sirdi, sievišķais ar vīrišķo, šķietami labais ar šķietami slikto. Šī cīņa ir bezgalīga, kamēr kādam veltu vairāk uzmanības, kamēr neiestājas līdzsvars starp pusēm, kurā tu pieredzi, ka neesi ne viens, ne otrs, tik novērotājs kosmiskai saspēlei dualitātes ietvaros.

Arī karš, kas norisinās jau vairākus gadu desmitus vai simtus, karš, kas tik uzskatāmi ir redzams jau divus gadus un tiem, kas neredzēja iepriekšējos, ir atvērta fronte ar raķetēm un šautenēm. Kara propoganda dara savu un liek cilvēkam šķietami izvēlēties starp diviem ļaunumiem. Tad nu atkal ir pagalītes ugunskuram, lai tas koši var degt un plaukt. Kamēr nespēsim izlīgt ar sievieti un vīrieti sevī, tikmēr kari turpināsies. Kad varēsim, tad atgūsim mieru un brīvību, sākotnēji sevī, pēc tam arī ārējā pasaulē. Tā nemanot iestāsies Jaunā pasaule, kuru paši būsim dzemdinājuši.

Jaunas pasaules dzimšana

Wed, 26 Jan 2022 08:55:00 +0000

Daudzi cilvēki alkst jau dzīvot jaunā pasaulē, tā, kas cilvēcīgāka, dabiskāka, brīvāka, mierīgāka, taču nezin, kad tas varētu notikt, tik cerība un ticība. Taču ir veids, kā šī jaunā pasaule ienāk tavā dzīvē. Jāsaka, ka vienlaicīgi tas nenotiek ar visiem, ar katru savā laikā un vietā.

Apziņa ir viena, esoša visur un vienmēr, taču apziņu var sadalīt arī līmeņos vai stāvos. Arī mūsu individuālā apziņa klīst starp stāviem un telpām tajos. Atrodoties 3. stāvā, mēs apzināmies visu šo stāvu, papildus mums ir pieeja arī 1. un 2. stāvam, bet nav pieejas augstākiem stāviem. Manai apziņai nokļūstot augstākā līmenī, paverās pilnīgi jauni apvāršņi, cits skats uz pasauli, pieeja citādai apziņas struktūrai. Pati apziņa ir šī daudzstāvu ēka.

Pēc būtības Jaunā pasaule jau pastāv, tā tik vēl nav pastāvoša manā vai tavā apziņā, taču pieeja tai ir jebkurā brīdī. Sākumā Jaunās pasaules veidols, sajūtas uzzibsnī, rodas manā individuālā apziņā, es sajūtu tās ietvaru, enerģētiku vai redzu to. Notiek sava veida fiksācija. Kaut kādā ziņā mana saskarsme ar augstāku struktūru jau ir izmainījusi mani, es savā veidā sāku sevi identificēt ar to, tiekties pēc šīs augstākās struktūras. Tad es apzināti vai neapzināti pāreju Radītāja fāzē, kas rada, šo nākamo, augstākas kārtības struktūru, stāstu manī. Šajā radīšanas fāzē es mazinu savu uzmanību uz iepriekšējo pasauli un struktūru un aizvien vairāk atrodos augstākā struktūrā un vibrācijās. Vienā brīdī mana apziņa jau ir pārsniegusi zemāko struktūru un es vairs neatrodos vecajā pasaulē, vecajā sistēmā. Tad jau es esmu spējīgs apzināti iedarboties uz zemāko struktūru no augstākas kārtības līmeņa, kā arī apziņā esmu spējīgs integrēt visus iepriekšējos līmeņus un pasaules sevī.

Šis ir cilvēka evolucionārais solis un ceļš, ko piedzīvojam pārvietojoties starp apziņas stāviem, līdz beigās sasniedzam augšējo stāvu un visa vienotību. Kas būs tālāk? To nevar vēl aptvert.

Zeme ir atmodusies

Wed, 24 Nov 2021 22:28:00 +0000

Zeme ir atmodusies no sava ilūziju miega. Arī mēs, kā Zemes Mātes bērni, jūtam šīs celšanās vibrācijas un miglas vāli pamazām izzūd. Mēs bijām daļa no Mātes sapņa, kurā sapņojām par sasniegumiem, panākumiem, veiksmi un bagātībām. Tagad Zeme ir modusies un viņa modina arī mūs. “Mostieties, mani bērni, jūs neesat pilsoņi, jūs neesat ierobežotas personas, jūs esat manas gaismiņas, mani bumbulīši, brīvi cilvēki, kam nevienam vairs nav jāvergo un jāpakļaujās. Paļaujieties uz mani, es jūs pabarošu un aprūpēšu.”

Cilvēki pamostas, izberzē savas miegainās ačteles un tver pēc brīva gaisa malka. Tas tagad smaržo savādāk. Tu iesmaržo prieku un brīvību, tu iesmaržo mīlestību. Tas mūs atmodina un sapurina galīgi, mēs esam gatavi un modri piedzīvot to, ko Zemes Māte mums ir sarūpējusi. Viņa noteikti vairs neļaus mums ieslīgt šajā ilūziju miegā, viņa skubinās mūs izbaudīt viņas jauno valstību. Viņa vairs nebūs prece un resurss, kuru patērēt. Viņa ir mūsu māte, pamats mūsu ienākšanai šajā pasaulē. Caur viņu mēs iepazīstam arī savu tēvu, GARU, brīvo Garu, kura daļiņas mēs esam.

Savienojot šīs sākotnes sevī, caur tevi izdzīvojās dzīve visā savā krāšņumā, Gars un Daba ir daļa no tevis, tu esi liecinieks šim radīšanas aktam. Tu esi balanss šiem galiem, tu esi centrs, kur satiekās mūžība un laicīgais, tumsa un gaisma, vīrišķais un sievišķais.

Ir dzimusi jauna pasaule

Sat, 18 Sep 2021 18:44:00 +0000

Bērna ierašanās pasaulē nozīmē, ka ir dzimusi jauna pasaule. Kosmiskā Apziņa ir paplašinājusies par vēl 2 acīm, ausīm, nāsīm, muti un ķermeni. Kāds būs šis pasaules paplašinājums, rādīs laiks, bet tas, kas ir skaidrs, ka tas būs unikāls, neatkārtojams, savdabīgs.

Kosmiskā apziņa katrā mums mums izspēlē savu dzīves mistēriju, atkarībā gan no mūsu iepriekšējās pieredzes, mūsu būtības un sūtības. Arī ķermenis, tā dizains, dzimtas gēni un uzdevumi, vide veidos to ietvaru, kuru visu turpmāko dzīvi pārvārīsim un slīpēsim.

Cilvēks ir materiāls, kas tiek slīpēts ik brīdi, tā būtība atrodas starp 2 dzīves dzirnakmeņiem, kas šajā kosmiskā dejā ar tevi izveido savu pērli vai dimantu no katra, kas ļaujas dejai. Jo vairāk paļausies šiem akmeņiem - matērijas un gara saspēlei, jo vairāk pārsteigsi sevi un Apziņu tajā, ko piedzīvo. Tava apziņa var kļūt tik spēcīga, ka tā var mainīt visu pasauli. Būs dzimusi Jauna pasaule.

Followers / Sekotāji

Fri, 06 Aug 2021 21:35:00 +0000

Sekotāju paaudzes piedzīvo savu kulmināciju. Jau daudzus gadsimtus esam spiesti sekot kādam, lai izdzīvotu dažādās sabiedrībās. Bija laiki, kad bija jāseko kristietībai, jo pretējā gadījumā nevarēji vairs tirgoties, nopelnīt. Bija laiki, kad bija jāseko komunismam, kaut ārēji, jo bez tā arī nebija iespēju ieņemt vēlamo amatu, iegūt vēlamo statusu, saņemt pienācīgu atalgojumu. Šobrīd sekojam dažādām juridiskām fikcijām, pat valsts ir kļuvusi par fikciju - juridisku personu un mēs paši par citu fikciju - fizisku personu. Šīs fikcijas dabā nepastāv, tik papīru pasaulē, bet mūsu ticība šai ilūzijai neļauj izpausties mūsu cilvēcīgai būtībai un sūtībai. Arī virtuālā pasaule, kur tiek zagta cilvēku uzmanība, ir pilna ar iespējām kādam sekot.

2000 gadus sekodami Kristum, neviens par tādu nav kļuvis. Neviens nav kļuvis par vēl vienu Budu jau 2500 gadus. Neviens nekļūs par to, par ko teorētiski zinās līdz pēdējai detaļai, jo šis ceļš tiek piedzīvots prātā. Piedzīvot tu vari tikai tad, kad tava sirds saslēdzas ar dzīves plūsmu. Tad cilvēks kļūst par dzīvu cilvēku, kas sāk piedzīvot dievišķo plānu. Šādu dzīvu cilvēku klātbūtnē tu vari piedzīvot kādu daļu no šīs plūsmas, bet, lai piedzīvotu to pilnā mērā, tev ir jāiet savs ceļš, kas nebūs vairs atkārtojams un atdarināms.

Ir pienācis laiks beigt sekot reliģijām, ideoloģijām, politikām, visām mākslīgām programmām, ar ko pilni ir mūsu prāti. Mums ir jāveido skolas, kas aicina nevis sekot kārtībām un programmām, bet radīt savu kārtību un programmu. Tas aizvedīs pie jaunas pasaules, kurā mēs visi sāksim piedzīvot dzīvi tās krāšņumā. Mēs būsim viedi un mīloši. Mēs būsim kā Kristus, Buda un citi dzīvi cilvēki. Mēs būsim apgaismoti. Mēs būsim Dievcilvēki.

Nesekojiet kādam, sekojiet sev! Vērsiet uzmanību sevī, sajūtiet, ko vēlas jūsu sirds un sākiet sekot šiem impulsiem, kas uzvedīs jūs uz sava ceļa. Ja kāds gribēs jums sekot, dzeniet viņus prom, katram savs ceļš ejams.