Izglītības imitācija
Skolas strādā, lai izietu akreditāciju ik pēc 6 gadiem un tā arī dizainē izglītības procesus. Tā kā akreditācijas kritēriji ir vienādi, tad visi gatavojas tam vienādi un visu mēs mācām vienādi, neskatoties uz to, ka bērni pie mums ir atnākuši dažādi. Līdz ar to, beidzot skolu, diplomus saņem tie, kas ir kļuvuši vienādi. Visi tika safrizēti, pārmācīti.
Šobrīd dzimst bērni, kas vairs nav iederīgi šajās egosistēmās. Viņi netaisa revolūcijas, jo vecāki lielākoties vēl spiež viņus iet uz skolu un ievērot sistēmas noteikumus, iespējams, piesolot kādu jaunu rotaļlietu: “Mēs jau saprotam, ka tas viss vairs nav mūsdienīgi, bet aizej lūdzu līdz finišam. Mēs saprotam, ka tas viss ir bezjēdzīgi, bet iegūsti lūdzu to papīru, lai tiktu augstskolā un tad varēsi darīt, ko gribi.”