Ieiešana laikā
Es uzdrīkstēšos apgalvot, ka ar 1.klasi skolā mūs ieliek laikā. Laikā un telpā. Mūs burtiski dresē, lai mēs apgūtu laiku un telpu. Fiziskās telpas glavenos parametrus. Skolās mēs kļūstam materiālisti, jo maksimāli izzinām fizisko pasauli un tā esam novirzījuši fokusu no garīgās pasaules, ka aizmirstam, kā tur atgrieties. Tad nu mēs risinām šo rēbusu visu savu mūžu. Kādam izdodas, bet lielākai daļai nē. Ar izglītības sistēmas ieviešanu mēs aizgājām no sevis, no sava gara. Mēs izzinājām materiālo pasauli, attīstījām EGO, līdz tas nomāca mūsu garu. Tik ļoti, ka viņš pazuda. Un tā mēs kā “pazudušie dēli” klīstam pa pasauli un meklējam savu garu un gaismu. Ar prātu viņu neatradīsim, tikai ar sirdi. Ar sirdi Mīlestībā. Viss ir mīlestībā. Dievs ir mīlestībā. Mīlestība ir Dievs.