Vai mēs runājam pareizi?
Valoda savā attīstībā Latvijā ir apstādināta, jo evolucionē tikai sistēmiski. Jaunie vārdi nāk klāt tikai, ja to apstiprina kaut kāda komisija, kas izvērtē, cik tie ir atbilstoši pret esošo valodu. To nosaka daži cilvēki, līdz ar to, tā ir tāda mākslīga pieeja valodas attīstībā. Ar valodu ir jāļauj spēlēties, skolas vecums tam ir vispiemērotākais. Nav vajadzīga nekāda gramatika, kur visus iemāca pareizi runāt, pareizos teikumos, lietojot pareizos vārdus, tad visi tādi pareizi dzīvojam, bet viens otru vairs nesaprotam, jo neprotam otram vairs nodot, ko jūtam. Jo valoda vairs nav dzīva, tai vairs nav tavs autentiskais skanējums, tavas improvizācijas, tavi vārdi kā notis un sakāmais kā dziesma. Šī radīšana ir apstādināta ar noteikumiem, likumiem un kārtībām.
Būtībā visi priekšmeti, ko apgūstam skolā, tiek mācīti atrauti no dzīves un aprobežotā veidā. Vēsture, ko saraksta uzvarētāji, kas ir atrauta no evolūcijas, kā tādas. Tā pati matemātika - 2+2=4 un nav citas pareizās atbildes. Bet ja tie ir gulbji, tad tur ir cita perspektīva un atbilde. Un tā katrs priekšmets ir jāiekaļ, jo mācību programma ir apstiprināta. Pirms 20 gadiem bija tāda komisija, sanāca, izvērtēja, akceptēja un tā ir jāmāca. Pasaule ir mainījusies, bērni ir mainījušies, bet komisijas darbs joprojām ir novērtēts un tas ir pamats izglītības standartiem un eksāmeniem.
Tādā pasaulē dzīvojam, gramatiski pareizā, bet mākslīgā. Es pieprasu brīvību katram Latvijas pilsonim!