ManaTaka - PRĀTA stāsti

NOTEIKTĪBAS ŽŅAUGOS. Ceturtais stāsts par robežām

Wed, 09 Nov 2022 08:41:00 +0000

Dzīvojot nemaz nemanām, kā cilpa savelkās, nemanām, kā mūsu radošums tiek zaudēts. Radīšana, radošums ir vērtīgākais, kas cilvēkam piemīt. Vai ir iespējami risinājumi šajā traģēdijā? Ir. Jāņem vērā, ka prātam ir tendence virzīties uz noteiktību, kurā ir iespējama prognozēšana. Bez tā ir bailes un satraukums par rītdienu. Prāts grib braukt pa sliedēm, jo tas ir tendēts taupīt enerģiju, tas patērē līdz pat 40% no ķermenim nepieciešamās enerģijas. Enerģijas taupīšanas jautājums ir aktuāls dzīvojot ierobežotos apstākļos, prāta pasaulē, kur viens no otra esam šķietami atdalīti. Caur šīm augstām sienām, plašām robežām gaismai / enerģijai grūtāk izspraukties. Taču var dzīvot arī savādāk, sirds apziņā, kur jūtama saikne ar visapkārt esošo, tad arī enerģija vairs nav ierobežota, tā brīvi plūst un nekad nebeidzās. Šajā stāvoklī dzīvojam paļāvīgāk, arī noteiktība vairs nav tik svarīga. Kā pie tā nonākt? Praktizēt.

Dzīvojot sabiedrībā, kur viss ir noteikts gadiem uz priekšu - vīzijas, stratēģijas, noteikumi, kārtības, saraksti, radošums strauji iet bojā. Vai ir tik svarīgi skolu vai darbu sākt katru nedēļu vienā laikā? Kam tas ir izdevīgi, priekšniekiem un skolotājiem? Kam ir svarīgi, lai matemātika visu gadu ir otrdienās plkst. 11? Kam ir svarīgi, lai pusdienas būtu vienā laikā? Vai arī uz tualeti ejam vienā laikā? Vai ābolu vienmēr ēdam trešdienās 9 no rīta? Vai ar sev mīļiem cilvēkiem tiekamies noteiktos datumos? Šī prāta pasaule ir uzbūvēta, lai vieglāk to ir apkalpot nevis tam, lai atvērti un brīvi to piedzīvotu.

Prāts kā slūžas dzīvei

Wed, 26 Oct 2022 20:48:00 +0000

Prāts ir spēcīgs rīks, kas dots, lai spētu saslēgt bezgalību un dzīvi. Prāts ir tas, kas var izslēgt vai ieslēgt gaismu istabā. Prāts nerada gaismu, bet tas ļauj vai neļauj tai ieplūst apziņā. Varam teikt, ka prāts ir kā slūžas, kas ir vai nu noslēgtas vai atvērtas. Ja tās ir aizvērtas, arī mēs esam aizvērti gaismai, mīlestībai, kas ir it visā un visur. Pieredzam būšanu vakumā, kad prāts visu tver atrautu no sevis, tad viss ir sašķirots, kategorizēts, distancēts.

Kad slūžas atverās, tad mūsos ieplūst dzīvība un prieks, peldamies mīlestības, klātesamības, paļāvības un pieņemšanas okeānā. Tāds ir prāta spēks, varens spēks.

Visas problēmas un ciešanas ir tikai galvā

Mon, 25 Jul 2022 20:56:00 +0000

Es redzu un jūtu, ka liela daļa cilvēku ir apjukuši un noguruši. Viss, kas darbojās līdz šim, vairs nestrādā, tas nāk ar milzu piepūli. Pamazām arī zūd jēga tam, kas likās vērtīgs līdz šim. Ne darbi un diplomi, ne statusi, vara un nauda. Vecās paradigmas vairs nedarbojas, jaunās vēl daudziem nav tveramas. Sāk plaisāt pasaule, kurā dzīvojam, prāta pasaule, kurā visu nosaka mans prāts. Tas jūtas komfortabli kārtībās, konservatīvās vērtībās un paredzamā rītdienā. Šie laiki ir beigušies, ir aicinājums iemācīties staigāt un domāt pa jaunam.

Esmu kādu gabaliņu jau nogājis pretim plašākai, ietverošākai un mierīgākai pasaulei. Esmu dziedinājis prātu un atvēris sirdi. Esmu aptvēris, ka visas problēmas un ciešanas rodas tikai prāta līmenī. Kā paskatos uz sevi, pasauli un visām mākslīgi radītām problēmām no cita skatu punkta sevī, tā tās pagaist, kā nebijušas. Diena un nakts, saule un mēness ir manī, visas tās birkas, ko piekarinu sev, citiem un pasaulei dzimst manā prātā. Labi un slikti, pareizi un nepareizi, iespējami un neiespējami patiesībā nepastāv. Pasauli sadala mans prāts, taču pasaule pastāv bez robežām un ierobežojumiem, durvis uz šādu dzīvi ir atvērtas ikvienam, kas ir gatavs pa tām ienākt.

Ja vēlies atbalstu šajā pārejā, esmu atvērts tava prāta dziedināšanā un mierināšanā. Atbrauc uz Miera Vietu, viss sakārtosies. Prāta Rest-Arts ir piedzīvojams gan individuāli, gan grupās. Lai prāts restartētos, tam ir jābūt mierā (Rest). Lai piedzīvotu plašāku pasauli, tā ir jārada (Arts). Nākamais prāta restarts mazai grupai notiks augusta vidū (par šo būs sīkāks info). Ja jūti, ka esi gatavs aptvert sevi un pasauli plašāk, tiekamies.

Prāta cietums

Mon, 27 Jun 2022 04:58:00 +0000

Aizvien vairāk piedzīvojam situāciju, kurā jūtamies, kā ķīlnieki, kā cietumā, kur mūsu iespējas, ko ietekmēt un mainīt šķiet nereālas. Mēs redzam, kā tiek pieņemti viens lēmums aiz otra, kur mūsu manevra iespējas šķietami samazinās. Iespēja darboties sistēmā tiek reglamentēta ar noteikumiem, kas daudziem cilvēkiem vairs nav pieņemami. Mēs novērojam, kā nepārtraukti tiek pieņemti kara lēmumi, kas tuvina brīdi reālai kara iespējamībai šajā teritorijā. Manipulācija ar cilvēku prātiem ir sasniegusi kulmināciju. Vai nu sajūc prātā vai pats atrodi izeju no šī apburtā loka.

Jāapzinās, ka jebkuru koncepciju par to, kas esam, pieņemam mēs paši. Ar to tad arī sākas mūsu atbrīve no sava prāta cietuma. Tev var piedāvāt kļūt par ieslodzīto, latvieti, personu, karavīru vai bēgli, bet tā ir mana brīva griba spēlēt šo lomu vai nespēlēt. Ja mēs visi būtu brīvāki, rotaļīgāki savās izvēlēs, mazāk mūs satrauktu citu viedokļi, tad mēs piedzīvotu brīvāku un viedāku pasauli, kurā būt. Bet nav nekādu iebildumu arī pret to, kā ir tagad, jo brīva cilvēka pasaulē nav baiļu un ierobežojumu piedzīvot dzīvi tādu, kāda tā ir.

Prāta kompass

Mon, 06 Jun 2022 05:57:00 +0000

Esam aizmiguši tajā, ka sevi nepazīstam. Esam aizmirsuši, kas mēs esam. Kad personāžs apmaldās, tad viņš ir gatavs uz jebkādu palīdzību, lai neziņu kliedētu. Prāts ir pirmais, kas nāk ar palīdzību vadīt manu dzīvi pēc sava kompasa. Lai izdzīvotu prāta radītā pasaulē, ir nepieciešams īpašs skafandrs, kas saucās “personība”. Man ir par kaut ko jākļūst, lai varētu izdzīvot šajā prāta radītā pasaulē un sabiedrībā. Tā mēs katrs cenšamies par kaut ko kļūt, aizmirstot, ka jau esam, esam pilnīgi un nevainojami. Tā mēs iekrītam šajā prāta mudinātā skrējienā pēc kaut kad nākotnē piesolītiem labumiem un statusiem. Tā mēs šo brīdi neizbaudām, neizdzīvojam, bet ceram uz laimīgu dzīvi nākamībā. Savā skrējienā svarīgi kļūst sasniegt dažādas baudas un izvairīties no visām iespējamām sāpēm, ciešanām. Tas tad arī ir ego kodols, kas mūs tur ieslodzījumā pašiem no sevis. Mēs asociējam sevi ar visu iluzoro, gaistošo, kas mēs neesam. Mēs neesam ne prāts, ne ego, ne ķermenis, kaut tas ir mūsos. Arī ārējā pasaule ir sabūvēta un sakārtota ar prāta kompasu, tātad arī tā ir iluzora. Kas es esmu? Tas ir absolūts jautājums uz kuru katram ir jāatrod sava atbilde.

Kā izbeigt karu?

Tue, 08 Mar 2022 00:22:00 +0000

Tie, kas ir iesaistījušies karā, tie, kas ir nostājušies kāda pusē ir upuri, manipulācijas un kara propogandas upuri. Ir ļāvušies sevis maldināšanai, iemidzināšanai, upurēšanai. Tas ir bijis iespējams, jo uzrunāts ir ego prāts, kas ir duāls, kas neredz iespēju vienotībai, integrācijai, mīlestībai. Prāta dominance ir bijis pamats visam tam, kas uzcelts egopasaulē. Tas ir bijis pamats izglītībai, medicīnai un ekonomikai, aizsardzībai vai uzbrukumiem, sabiedrisko procesu organizēšanai. Tā zināmā mērā ir bijusi instinktu pasaule, kurā uzvarēja stiprākais, viltīgākais, nežēlīgākais. Karš ir kvintesence tam, ko pārstāv prāta paradigma. Karš ir maldu kulminācija, karš ir tumsa pirms rītausmas, karš ir mana pamošanās no ilūziju pasaules.

Kad esmu to pamanījis, kad vēlos no šīs bedres izrāpties, tad sāk arī mainīties notikumi ap mani. Sākumā manī, tad ģimenē, tad ciemā, valstī un pasaulē. Iziešana no savas sadrumstalotības, pretimstāvēšanas un norobežošanās ir vienīgais veids, kā kariem beigt pastāvēt, kā upuriem beigt upurēties un varmākām beigt uzbrukt. Šis ceļš nav garš, bet daudziem vienas dzīves laikā nenoejams. Tas sākās instinktīvajā prātā un beidzās intuitīvajā sirdī. Vien 30 cm starp tiem.

Prāta rēbuss

Mon, 20 Dec 2021 08:51:00 +0000

Dzenbudisma tradīcijās meistars uzdeva māceklim koanu, paradoksālu meistara izteikumu vai notikumu, kas ierastās domāšanas ceļā nebija saprotams un atrisināms. Atbilde vienmēr ir tevī, taču prāts nav tas, kas ir spējīgs ieraudzīt atbildi un atrisināt uzdevumu. Tikai jaunā apziņas stāvoklī, atvērtākam un iekļaujošākam ir iespējams rast atbildi, domāt bez domāšanas, sasniegt bez sasniegšanas.

Cilvēks pasauli var uztvert divejādi, vienā gadījumā skatoties ierastā veidā, diskursīvi, cenšoties esību saprast un analizēt, otrā gadījumā dzīvojot intuitīvi, apzinoties un vērojot. Diskursīvi tverot pasauli, mēs visu sadalām, izjaucam pasauli un pēc tam nezinām, ko darīt ar šīm pasaules lauskām. Intuitīvi dzīvojot, pasaule atkal kļūst vienota, lauskas tiek salīmētas un koans tiek atrisināts. Tu esi kļuvis apgaismots. Tu pats esi pasaule un pasaule esi tu. Tu nevari piedzīvot kaut ko ārpus sevis, uz ekrāna ir tikai filma par tevi.

Brīvība no sava tēla

Sun, 28 Nov 2021 10:36:00 +0000

Mēs tiecamies uz to, lai mēs brīvību piedzīvotu ārējā pasaulē, neskatoties uz to, ka paši iekšēji tā nejūtāmies, varētu pat teikt, ka esam sasieti savās atkarībās un pieķeršanās. Līdz ar to vairs nav iespējams piedzīvot patiesu brīvību, jo Jaunais laikmets, kas ir iestājies, neļauj vairs dzīvot falšu dzīvi, imitēt dzīvi un apkārtējā pasaulē notiekošais to skaidri atspoguļo. Jaunais laikmets prasa no tevis godīgumu, pirmkārt, jau pret sevi.

Lai piedzīvotu brīvību, jāsāk ir sevi atbrīvot no visām tām maskām, ko esam savilkuši, no lomām, ko spēlējam, tēliem, kurus radām un stutējam. Ārējā pasaule vienmēr atspoguļo cilvēces iekšējos stāvokļus un rāda zīmes par to, kāds ir laika gars. Tāpēc visus spiež maskoties, lai tu beidzot piedzīvotu, cik nepatīkami un kaitīgi ir būt nomaskotam.

Tu katrā brīdī esi unikāls, tu visu laiku mainies, tikai prāts vēlas noteikt, kas tu esi, kādā tēlā esošs, vēlas pieturēties pie vakardienas, jo tā šķiet drošāk. Vieglāk no šāda zināma punkta tam ir arī konstruēt rītdienu. Bet tādu dzīvi vadīdams, tev nav laika dzīvot, tu bieži tā arī saki - man nav laika. Dzīve norisinās tikai šajā brīdī, kas ir brīvs no pagātnes uzslāņojumiem un nākotnes cerībām. Tev ir jābūt nekam, lai patiesi spētu piedzīvot šo brīdi, brīvu no domām, atmiņām un cerībām, brīvu no saviem tēliem. Tad tu būsi godīgs pret šo mirkli, pret sevi un pasauli un tikai tad dzīve caur tevi izspēlēsies visās krāsās un skaņās.

Lielākais ienaidnieks un labākais draugs

Tue, 16 Nov 2021 09:44:00 +0000

Bieži vien neaptveram, ka tas, kā mēs redzam lietas, sevi un pasauli, ir vienpusēji. Atrodamies duālā pasaulē, kurā kā zivs ūdenī jūtas mūsu prāts. Viņam patīk sadalīt, pretnostatīt, dzīvot kādā no pusēm. Prāts mīl būt komfortā, tāpēc tas izvēlas siltāko, labāko, garšīgāko, priecīgāko pusi. Būt otrā pusē tam nav patīkami, tāpēc tas aicina tevi tērēt visus iespējamos dzīves resursus, lai dzīve būtu nevis balansā, bet vienā pusē. Tāpat prāts spēlējas ar laika dimensijām, viņam nepatīk tagadne, šis brīdis, viņš aicina tevi spēlēties ar pārējiem laikiem, gremdējoties pagātnes atmiņās vai nākotnes vīzijās.

Prāts, kā duālisma karalis pats ir sadalīts. Sadalīts kreisajā un labajā, radošajā un analītiskajā pusēs. Prāts var būt tas, kas tevi vada un paverdzina, bet tas var būt arī instruments, kas tevi atbrīvo. Kas nespēj savaldīt prātu, tas dzīvo kopā ar lielāko ienaidnieku. Kas to spēj paveikt, tas iegūst labāko draugu, kas respektē tavu būtību un palīdz tev īstenot tavu sūtību.

Vai spēsi dzīvot bez prognozēm?

Fri, 08 Oct 2021 13:47:00 +0000

Ar katru brīdi arvien vairāk piedzīvosim to, ka prognozēt vairs nebūs iespējams. Vairāk vai mazāk visas valstis, tās nozares un ekonomika turās uz prognozēm. Arī uzņēmējdarbībā prognozes nosaka tavas aktivitātes tirgū. Viss šis stāsts ir par prāta dabu, prāts bez prognozēm nevar izdzīvot, ir apjucis. Tam vajag savu punktu nākotnē, savu vīziju, mērķi, uz kuru tiekties.

Nespējot vairs prognozēt, daudziem cilvēkiem tiks izsisti pamati zem kājām, pazudīs iluzorā drošība, iestāsies panika, bailes un dusmas. Nekas nenotiek tāpat vien, visam ir sava dziļāka jēga, bet tas, vai spēsi to sajust, būs atkarīgs tikai no tevis, no tavas spējas uzņemties par sevi atbildību, neprasot to vairāk no citiem.

Dzīvojot prāta pasaulē tu vairāk līdzinies biorobotam, kas izpilda noteiktas komandas, programmas, kas ir instalētas tavā prātā visas dzīves laikā. Iespējams, ka kādā brīdī tās tev ļāva pārvarēt savus šķēršļus, bet bezgalīga turēšanās pie viņām tev neļauj piedzīvot dzīvi savā krāšņumā. Dzīvojot pēc formulām un programmām, tu pazaudē savu autentiskumu, savu spēku un spēju ieelpot un izelpot dzīvi.

Esošā situācija ir labs pamudinājums tev piedzīvot, ka ir kas vairāk par tavu prātu. Piedzīvojot dzīvi, kurā boss vairāk nav tavs prāts, tu ieraugi, ka dzīve ir kļuvusi pārsteigumiem bagāta, krāšņāka, spilgtāka. Katrs rīts tev atnāk, kā dāvana, kas nav vairāk kā vakardienas turpinājums un savārstījums. Tu nezini kāda būs šī diena un pasaule, bet tu esi atvērts visam, kas notiek un vēlas caur tevi izpausties. Vairs nekādu prognožu un vēlmju piedzīvot dzīvi prātīgo.