Prāta neekonomija
Šobrīd ik uz soļa dzirdam aicinājumus taupīt resursus, nepērkot nevajadzīgo, tērējot mazāk, būvējot ekonomiskas mājas. Ekonomija dabā novērojama, kā mazākais pretestības ceļš, ko arī mēs paši bieži vien pielietojam. Cilvēks ir enerģētiska būtne, kas ir pārpilna ar enerģiju, taču šķērdējot to, mēs vienā brīdī varam palikt ar tukšām baterijām izdzīvošanas režīmā.
Viens no lielākiem enerģijas patērētājiem ir mūsu prāts. Kas ir interesanti, tad tieši racionālā, piespiedu domāšana ir tā, kurā mēs patērējam milzīgus enerģijas resursus. Tas nozīmē, ka arī racionāla domāšana ar iepriekš sagatavotiem plāniem, stratēģijām, risinājumiem, sarunas ietvaru rada resursu pārtēriņu. Intuitīvāka dzīvošana, darīšana, dzīvošana mirklī, lēmumu pieņemšana situācijā, ļaušanās notiekošajam ir tas, kas tev ļaus būt ar pilnām baterijām un piedzīvot dzīvi visā krāšņumā. Kad tev nav enerģijas, tav ķermenī ieslēdzas bateriju taupīšanas režīms, tāpat kā telefonā, kas atslēdz noteiktas funkcijas, krāsas u.t.t. Šādā stāvoklī dzīvi mēs nevaram piedzīvot.
Zinātne arvien vairāk to apstiprina. Arī vadības teorijās runā par šo
pieeju organizāciju pārvaldībā. Jaunākais pārvaldības modelis arī norāda uz šo pieeju - Šāda tipa organizācijās vairs netiek likti mērķi
dzīvei un biznesam. Šeit vairs nav stratēģijas un plāni. Notiek paļaušanās,
atbrīvošanās, ieklausīšanās organizācijā, darbiniekos un nākotnē, kas
vēlas izpausties caur mums. Vairāk par šo vadības pieeju ŠEIT (4. stāsts).