Robežu pārkāpšana
Veroties un dzīvojot ārpusē mēs piedzīvojam ierobežotību. Mēs pieredzam sienas, robežas, ierobežojumus. Šajā sadalīšanā mums lieliski palīdz prāts, kas visu sašķiro un atdala. Kaut kādā mērā ārpasauli mēs pieredzam kā prāta konstrukciju, ar patiesību tai nav nekāda sakara. Ne velti, esam dzirdējuši, ka dzīvojam ilūziju pasaulē. Kā tad nokļūt realitātē, piedzīvot to?
Mums ir jānokļūst iekšpusē, ar atļautiem un neatļautiem (no prāta viedokļa) līdzekļiem. Mums ir jāierauga ilūziju pasaule, kurā atradāmies pirms tam, jāpiedzīvo, ka pastāv vairākas realitātes, dimensijas. Katrā no realitātēm ir savas durvis caur kurām ieiet un katrās ir savi nosacījumi, lai tur iekļūtu. Kā viens no galvenajiem ir prāta atstāšana pie durvīm. Ar prātu tu to nevari piedzīvot, prāts to nevar aptvert. Sirds ir tā, kas var tevi vadīt bezrobežībā. Sirdsbalss, intuīcija, Sirds apziņa ir tavi uzticamākie ceļa pavadoņi jaunajā realitātē.
Piedzīvojot pasauli, kas, dzīvojot prāta dzīvi, bija nepieejama, tu kļūsti atvērtāks, mīlošāks, vienotāks. Ar laiku tu šo bezrobežību vari pārnest arī ārējā pasaulē. Šeit tev lieliski palīdzēs tavs prāts, tikai viņš vairs nebūs tavs kungs, bet kalps.