Radošuma kopiena
Šajā vietā pirms daudziem tūkstošiem gadu ieradās aisti, cilts, kas nāca no dienvidiem apraudzīt savu ziemeļu zvaigzni. Šie cilvēki bija viedi, krietni un radoši. Kur viņi parādijās, tur dzīve plauka, ziedēja un deva augļus. Tika radīta paradīze zemes virsū.
Šajā vietā cilvēkiem joprojām ir spējas radīt. Radīt stāstus, dziesmas un dejas. Tik liekot ikdienas soļus, aizmirsām šo savu radīšanas un zināšanas prieku un spējas. Cik labi, ka ir šāds laiks, kad dambis plīst un mūsu radošums izlīst. Veikali ir aizvērušies un mums jāpieiet lietām radoši. Izrādās dāvanas mīļajiem var ne tikai nopirkt, bet arī radīt, savām rokām uztaisīt, ar savu galvu izdomāt. Cilvēki sāk domāt, kā radīt savu dzīvi, lai vairs nebūtu jāvergo korporācijām un kredītiem bankās. Tiek iegādāti zemes īpašumi, lai audzētu savu pārtiku, tiek radītas platformas, lai nevajadzētu vairs uzturēt milzīgās starpnieku armijas, tiek veidotas kopienas, lai dalītos priekos un bēdās, lai mēs varētu piedzīvot pusbēdas un baudīt vismaz dubultpriekus.
Tā dzīvojot mēs sapratīsim, ka paši varam nodrošināt sev tādu dzīvi kādu vēlamies. Nebūs vairs vajadzīgi vergturi, kungi, pārvaldītāji, administratori, birokrāti un citi varas uzurpētāji. Tu piedzīvosi brīvību, viedumu un mīlestību.