Šobrīd uz cilvēci tiek izmēģināti visa veida ieroči - ķīmiskie, bioloģiskie, tehnoloģiskie, informatīvie, psihiskie. Nav atskanējusi vēl neviena lode šajā karā, taču cilvēku pozīcijas ir krietni iedragātas.
Mēs dzīvojam interesantā laikmetā. Mēs tik ļoti esam pārliecināti, ka dzīvojam īstu dzīvi. Ka ir darbs-karjera, kas nodrošina stabilitāti, izaugsmi. Dzīve, kas nav stabila un ar izaugsmi, vidēji mums liekas nepareiza. No tādas mēs baidāmies un izvairāmies. Arī uzliekam maskas, ka mēs esam zinoši, ka mēs visu kontrolējam.
Mēs esam vergi, jo mēs pārdodam sevi. Pārdodam savus sapņus par grašiem, kas mums tiek atmesti, lai varētu uzturēt savu dzīvību. Kāpēc tas strādā? Tāpēc, ka mēs tam visi vidēji esam noticējuši. Noticējuši tam, ka mums nav varas un izvēles.
Mēs esam ieradušies uz šīs brīnišķīgās planētas, lai pāraugtu sevi, lai attīrītu savu dvēseli no iepriekšējo iemiesojumu tīkliem un mezgliem, kas turpina griezt mūsu karmas ratu, lai mēs ko iemācītos un izlīgtu ar sevi un pagātni.
Šobrīd liela daļa redz šos melus, kas izskan no politiķiem, ierēdņiem, finansistiem, žurnālistiem, ārstiem, skolotājiem, ieienteresētiem biznesmeņiem un citām uzpirktām personām. Liela daļa no mums ir kļuvuši par melu detektoriem, kas neļaus vairāk samelot.
Nostāja par vienīgo patiesību un absolūtu taisnību norāda uz nenobrieduša cilvēka pozīciju, kas nejūtas pietiekami drošs par sevi, tāpēc ir gatavs karot, lai šo iluzoro salmiņu noturētu.
Cilvēce jau pūš un elš, tuvojas nervu sabrukums, tuvojas bankrots, šķiet, ka tuvojas arī pasaules apokalipse. Daudzi kliedz: “Kad tas viss beigsies? Es vairs nevaru!”.
Šobrīd ir pārejas brīdis no egosistēmām uz ekosistēmām. Lai notiktu tik grandiozas pārmaiņas, ģimenē pietiek ar 1 cilvēku. Uzņēmumā pietiek ar 2 cilvēkiem.
Lielākoties mēs nesakām to, ko jūtam un domājam. Papildus tam mēs nemanām, ka vislaik atrodamies manipulācijās un dažādos kontekstos, kas neļauj mums uztvert lietas, kādas tās ir.
Tautas sacelšanās notiek, kad ir pienācis izmisums, kad šķiet, ka vairs nav ko zaudēt, kad neesam mierā ar vājprātīgo kontroli un paverdzināšanu. Aizvien vairāk cilvēku apzinoties, tās saucamās, “valdības” realizēto teroru un iebiedēšanas pieeju pret saviem iedzīvotājiem, apsver iespēju spert šo soli.
Vecā pasaule varēja pastāvēt, jo mēs tikām sadalīti un pretnostatīti. Valstīs, tautībās, ticībās, profesijās, pārliecībās. Tāpēc varēja notikt kari, tāpēc varēja notikt jebkura veida apspiešana un paverdzināšana.
Gana esmu kritizējis esošo pieeju izglītībai. Cilvēki, kas lasa manus stāstus, droši vien iekšēji jautā: “ Bet kādi tad ir risinājumi, vai tu pats arī ko vari ieteikt vai māki tikai kritizēt?”
Kas būs tas, kas ļaus mums turpmāk viens otram paskatīties acīs un uzticēties? Tas būs MIERIZLĪGUMS, nevienu nevainojot, atzīstot savas kļūdas, savu nezināšanu.
Radošākie cilvēki šobrīd vairs nav mākslinieki, mūziķi vai režisori. Šobrīd tie ir KOVID afēras ieviesēji ar visiem viņu pakalpiņiem valsts un pašvaldības iestādēs, veikalos, bankās un citās korporācijās.
Jau kādu laiku Latvijā dzirdamas runas, ka kaut kas nav kārtībā ar uzņēmējspēju veidošanu jauniešos. Vai gadījuma nav tā, ka vairāk uzņēmēju ir starp tādiem, kas skolu sistēmu ir vairāk ignorējuši un nav labi mācījušies, bijuši traucēkļi, attīstījuši savu radošumu, komunikācijas spējas, sadarbību, lai tiktu cauri sistēmai?
Izskatās, ka mēs piedzīvosim žogus ap pilsētām, pilsētas kļūs par vecajai egosistēmai ideālām koncentrācijas nometnēm, kurā cilvēku atrautība no dabas ir radījusi situāciju, kur visi ir kļuvuši atkarīgi no pārtikas veikaliem.
0
