Šajā brīdī veidojas pretruna starp to, ko mēs zinām par sevi, pasauli un kā pasaule sāk sevi atspoguļot, raidīt. Vai mums ir izvēle šajā procesā? Kā mēs zinām no IT tehnoloģijām, ir 2 ceļi, vai nu mūsu procesors uzkaras un nav rīcībspējīgs vai mēs to atjaunojam uz jaunāku versiju.
Mums šķiet, ka pasaule šobrīd brūk mūsu acu priekšā, bet tā nav pasaule, kas sabrūk. Tas ir kāršu namiņš, ko ir uzcēlis prāts par to, kā ir jābūt, par to, kā ir jādzīvo, jāstrādā, jāpatērē un jāizklaidējās. Ar pasauli viss ir kārtībā.
Izglītības sistēma mūs gatavo, lai mēs kļūtu par speciālistiem. Šauriem speciālistiem, kuriem labāk nesaprast kopējo bildi, jo citādi mēs neparakstītos kļūt par šīs sistēmas atbalstītājiem.
Dzīvojam mēs baiļu valstībā, kur viss ir būvēts ap mūsu bailēm.
Mēs esam ieraudzījuši savu ievainojamību, savu atkarību no sistēmas. Ko tu darītu, ja pēkšņi pārtikas veikalos varētu ieiet tikai vakcinētie? Vai tu vakcinētos?
Esošā situācija ir tik nestandarta, ka tai nav iespējama ekspertīze un kopējs risinājums. Katrai valstij, pilsētai, ciemam un ģimenei ir jāmeklē savs risinājums izejai no šīs sarežģītās situācijas, ņemot vērā tos resursus (cilvēku, informācijas, materiālu, finanšu, laika), kas konkrētai vietai ir pieejami.
Nākamo laikmetu es sauktu par MEISTARU laikmetu, kur meistarība nebūs apšaubāma, tā staros meistarā, jo cilvēki mīlēs to, ko dara. Meistarība tiks sasniegta, jo mēs atgriezīsimies pie pamatvērtībām. Viena no tādām būs došana.
Vergturība Vecā pasaulē iespējama dēļ galvenās reliģijas - NAUDAS. Ir cilvēki, kas pārvalda finanšu instrumentus, viņiem ir tik daudz naudas, ka var nopirkt visas valdības un valstis.
Pasaule un mēs piedzīvojam unikālu notikumu - revolūciju. Ne parasto, bet GARA revolūciju.
Vai jūti brīvības smaržu gaisā? Tā ir pieejama un par brīvu. Tā nav nopērkama par naudu.
Valsts nav mistisks pagātnes veidojums, kas jānes kā krusts. Mums nav jātic nevienam, kas stāsta, kā ir bijis. Valsts rodās no tevis katrā brīdī, tu esi viens no valsts veidotājiem.