Atceros sevi pusaudžu gados, kad gaisā bija BRĪVĪBAS smarža. Es gāju ielās, gāju gājienos, dziedot gāju. Man šķita, ka es izcīnu brīvību, ar jauniem karogiem un saukļiem.
Skatos uz dažādām kara nometnēm un brīnos, ka visi runā par vienu un to pašu. Skaitļi sakrīt, tikai atšķiras vīzijas, kā tas tiek sasniegts.
Ne velti psihologi ir pierādījuši, ka cilvēka atmiņa ir īsa, labi atceramies līdz 2 nedēļām vecus notikumus. Politika ir nozare, kas šo visu labi pārzina, tā ir nozare, kas mūs ir krāpusi visvairāk, jo vienmēr aizmirstam, ka solītais tā arī līdz šim makā nav iekritis. Atliek tikai kaut ko sasolīt, skaisti uzsmaidīt, apvārdot un aitu bars atkal ir gatavs vilku iecelt par pārvaldītāju.
Valdības visā pasaulē veido uzsaukumus, reklāmas, lai mēs novakcinētos. Mūs kārdina ar to, ka mēs varēsim atgriezties vēl trakākā patērēšanā, mūs sāk jau kārdināt, ka būs minimālais garantētais ienākums. Pasaka to, ko vēlamies dzirdēt, bet visi “ziediņi” tiek noklusēti. Vara visā pasaulē cenšas darīt visu, lai saglabātu savu status quo un papildus vēl veiktu uzlabojumus varas egosistēmās.
Esošie notikumi jūs mudina, pagrūž uz priekšu, lai jūs ieraudzītu, ka ierobežojumi ir tikai jūsu prātā. Kā uzņemsies atbildību par dzīvi, tā notikumi sāks mainīties un kārtoties, kā vēlēsies. Mēs uz šo brīdi varam skatīties gan kā uz beigām, gan kā sākumu. Gan skumt par to, ka kaut kas beidzas, gan priecāties par to, ka kaut kas sāksies.
Cilvēks ir daudzdimensionāla būtne, kurā klātesošs ir arī Dievs. Visas līdzšinējās ideoloģijas un reliģijas ir kļuvušas kaitīgas cilvēkiem, jo visu spēku un ietekmi ir novietojušas ārpus cilvēka, atdalot cilvēku no cilvēka, cilvēku no dabas, cilvēku no Dieva.
Tagad katrs parāda, kas ir kas. Kad atklāsies afēra, tad varēsim vētīt katru pēc darbiem šajā karā.
Mēs visi tiecamies Miera, bet viņš ir iespējams tikai pēc vētras vai kara. Dabā mēs to pieredzam pēc pamatīga negaisa, kad klusums kļūst caururbjošs. Pēc kara miers kļūst stindzinošs, jo dzirdei tas ir neierasti, ka nav vairs šāviņu un zalvju.
Gaisā virmo ideja, ka ir kas šobrīd jāizcīna, jāsasniedz vai no kaut kā jāatbrīvojas. Ir izjūtama pat spriedze, ja pieslēdzamies vēl cilvēku informatīvajam laukam, kur ir pieejamas visas šīs laika cilvēku emocijas. Tas mūs veicina vēl vairāk nospriegoties un pretoties. Pretoties tam, kas mūsuprāt varētu iestāties.
Katrs esam kā programma, kas ir savā laikā uzinstelēta. Mēs esam dabīgais intelekts, kas šobrīd tiek nostādīts pret mākslīgo intelektu, kas draud pārņemt cilvēci. Mūs novēros, likteni izlems SIRI vai citas mākslīgā intelekta būtnes. Vai gribat ieiet tādā pasaulē?
Mūs ieprogrammēja kariem, mūs ieprogrammēja sacensībai, mūs ieinteresēja konkurencei. Šīs programmas ir nomākušas dabu un cilvēku, tās ir nomākusi visu pasauli.
Kļūsti par aborigēnu uz kuru vairs neattieksies kārtības un likumi, arī Ministra kabineta noteikumi par aitu bara virzīšanu uz krauju.
0
